Pieklājīgs miegs pēc ballēta vakara. Mostos pēc 9ņiem. Atvados no sapazītajiem ceļotājiem un nu gan jādodas tālāk Sanya virzienā. Rīta brokastu mudināts izstaigāju netālo kvartālu. Pamielojos ar baozi un interneta pieejas punktā pārbaudījis CS hostu telefona nummurus špagoju uz lielceļa pusi.
Ap vienpadsmitiem esmu atkal uz ceļa ar pacelto īkšķi. Līdz Sanya nav tālu. Doma varbūt ieskriet mērkaķu salā. Tas sanākot pa ceļam, taču biedē iespējamā biļetes cena un fakts, ka uz salu var nokļūt tikai ar kuģīti. Nu redzēs.
Stopējas veikli. Esmu Ķīnā taču :) Paralēli sazinos ar Jinnuo no CS. Viņa gan nevarēs palīdzēt ar naktsmājām taču uz gudru pļāpu un kafijas pauzi varam droši satikties.
Sanya ir skaista, tropu dižpilsēta. Viss gan ļoti tūrismam tendēts, krāsains, saulains, košs... dārgs. Jāpiemin, ka joprojām dienā temperatūra sasniedz 35 grādus.
Sazīmējis satikšanās vietu dodos uz Dadonghai, jeb Sanyas krievu rajonu, kur tiešām ir ūberdaudz krievu. Arī izkārtnes veikaliem, restorāniem ir gan ķīniešu gan krievu valodās. Uz ielām dzirdās slāvu mēle un arī pēc skata manāmas kārtīgas krievu kundzes.. :)
Kamēr ticis līdz Dadonghai, Jinnuo jau paspējusi pārvākties tālāk gar krastu. Kāpju tūrisma busā un kratos vēl nedaudz gar austrumkrastu. Tūristu jūra. Visi dzeltenzili oranžajos havaii tērpos, ka skatoties vien paliek šķērmi ap dūšu. Hoteļi gan lepni, un cenas arī adekvāti dārgas. Tas gan uz mani šodien neattiecas un drīz vien esmu piehoteļu pludmalē, satiekot Jinnuo. Meiča ķīniete ar perfektu Angļu valodu, jo studējusi Jaunzelandē. Pačatojam.. dodos izpeldēties jūrā. Ūdens veldzē, bet pati pelde.. pff. Ar lentēm norobežots kvadrāts un čalis ar svilpi krastā, svilpj un nelabā balsī bļauj, kaut ja tikai ar acs kaktiņu paveros uz 2 metrus attālo boju aiz kuras aizpeldot cilvēks, pēc visa spriežot, tiek kāda jūras nezvēra notiesāts. Nu pelde kā nekāda. Vienīgais kas iepriecināja bija krievu daiļā leksika, kas sastāvēja ar pāris stāvu vārdiem veltītiem svilpēja virzienā. :)
Izpeldējies sarunāju brīva laika gadījumā satikties ar Jinnuo un viņas draugiem vakarā uz alus glāzi.. soma mugurā un dodos atpakaļ pilsētā atrast naktsmītni.
Datorveikalā sarunājis brīdi internetā, klausoties Krievu vecmammas zvanu uz mājām buros caur couchsurfing.org . Visi iepriekš sarunātie hosti nevar līdzēt. Izlemju pamēģināt Hospitalityclub.org.. un. Lai arī funkcionāli un it sevišķi mājaslapas ērtuma ziņā CS ir pamatīgi ielicis kloķi HC. Otrajā pastāv iespēja redzēt hostu telefona numurus un zvanīt esot uz vietas.
Pirmā loze izrādas laimīgā un sazvanījis Wang Hua varu neuztraukties par naktsmājām. Meiča pati gan apslimusi, taču sarunā savu līgavaini Hu, kurš mani pie sevis izmitinās.
Diena novedusi jau līdz 6 vakarā. Šodien neko prātīgu nav sanācis ēst. Taču drīz vien viss mainās. Pie lielveikala sagaidītais brālis Hu ceļā pavakariņot netālā restorānā. Tas bija šķiet viens no vislepnākajiem restorāniem, kur man nācies pabūt. Ar skatu pār pilsētu, milzu izvēlēs zviedru galdu, dzīvo mūziku fonā.. uz uguns, tur pat cepta gaļa, lepni irbulīši. Nu tā ka pat nokaunējos ka es tāds šortiņos un maikā.. , bet nu cepuri nost.. bij’ perfekti. Pāris aliņi bonusā un dodamies uz Hu mītni.
Brālis Hu – advokāts. Pēc visa spriežot kvalificēts. Turīgs un super sakarīgs. Vakaru pavadam skatoties Rodeo pa CCTV5, iepļāpājam. Tik ļoti noderīgā duša un vakara miegs pašam savā istabā.
Turās!
