Auseklī!

Ex Limbažu rajona sabiedrībā populārais laikraksts "Auseklis" 4. Janvāra numurā publicējis interesantu rakstu, ko Jums iesaku ievērtēt.. :)

Te nu būs..

http://twitpic.com/3mz9sw/full

Nanjing - pētīt + Saulgriežu rīts

20.06

Modiens vidēji agrs. Šodien stopējiens uz Nanjingu, taču nav ko diži skriet, jo distance.. 300 km pāris stundās pieveicama. Sazīmējis, kur labāk sākt stopēt, sapaunoju somu. Līdzi guļammaiss.. telti šoreiz neņemu, jo doma ka nevajadzēs. Soma mugurā un lepnā solī dodos lietainajā dienā. Pulkstens ap vieniem, kad esmu ieturējies ar brokastu porciju Muslimos un nu jau taisnā ceļā uz metro. Pazemes vilcienā nomainot trīs līnijas esmu izbraucis no pazemes un pēc apmēram stundas atrodos vietā, kas nebūt neatgādina Šanhaju. Tāds lauku ciematiņš. Apkārt pļavas un pamalē dzirdams bānis, tas kurš lielceļš.

Sapratis vajadzīgo virezienu, atsaku moču šoferiem un špagoju sev pašam zināmajā virzienā. Neaudz tālāk kā bija licies kartē, tamdēļ izmantoju arī vietējā autobusa piedāvato servisu.

Esmu gandrīz pie bāņa uzbrauktuves, Lietus viegli līņā, bet mašīnu kā nav.. Laikam nav tā populārākā piebrauktuve. Nu nekas, domājot par labāko un vel ceļā līdz maksas punktam nostopēju ķīniešu kungu no Sudžou.

Lieta tāda, ka no Šanhajas uz Nanjingu vijās divi bāņi un es biju izlēmis stopēt par to kas vairāk ziemeļpusē. Taču tā kā mans pirmais vedējs brauca uz Sudžou, kas sanāk pie lejāk esošā lielceļa,tad nu pašā sākumā jau nomainīju maršrutu.:)

Karti biju atstājis mājās un sapratne kā īsti tagda sanāk braukt nebija, taču ceļa zīmes drīz visu nolika savās vietās un traucos taisnā vektorā uz Nanjingas pusi.

Paralēli sazinājos ar Yun, kas dzīvo Nanjiingā. Diemžēl, kā biju plānojis pie viņas pirmo nakti nevarēs pārlaist, bet nu vakarā satiksim, pavakariņosim.. veiksmes vilnis šodien ar mani un stopējot iet ļoti veikli. No sudžou nostopējas džips līdz mazam miestam 10 km no Nanjingas. Ceļā daudz sanāk runāties, ir jūtama valodas sapratnes uztjūnētība, vēl tieku ar pie bezmaksas Nanjingas kartes. :)

Pēdejais ceļa nogrieznis šoreiz lepnā Mercedes, runās ar šoferi nokļustu Nanjingā. Uz centru gan nedodos, bet pilsētas austrumpusē netālu no kalna, ko plānots iekarot, esmu gan.

Pamielojis ar rīsolu porciju, sazinos ar Yun un drīz ar lētā metro palīdzību esmu pilsētas centrā, netālu no burvelīgā ezera parka.

Man nomira baterija, Yun beidzās kredīts, utml. Apstākļu sakritības sakritās, ka šonakti izlēmu pavadīt zemdebess atpūtā, jau minētajā uzezera parkā. Parks uzezera, jo ezerā ir 4 salas, kuras savstarpēji savienotas un izveidots parks ar atpūtas zonu, plus vel šādiem tādiem apskates objektiem.

Es izbaudīju manāmi seno koku lapotņu dziedājumus, plsētas debesskrāpju gaismu spēles un personīgo domu zīmēšanu visumā.. Visā visumā mierīgi un rāmi guļammaisā iemigu salas krastā.

21.06

Garām aiztrucas elektromopēds, pamodina amani no naktsmiega. Esmu nogulējis stundas trīs un nakts dzestrajā gaisā izstaipos, izloku kājas. Pilsēta iegrimusi salīdzinoši tumšākā brīdī. Prātā ataust doma, ka pustrijos futbols, Brazīlija – Kotdivuāra. Atminoties netālu redzēto maķīti un paturot prātā domu, ka visos Ķīnas makdonaldos rāda visas spēles, sarūmēju guļammaisu somā un dodos pilsētā.

Lai arī nakts, laiks patīkami silts, ka šortos un maikā ir nedaudz pat karsts. Pusceļā nolemju uzlabot finanses, bankomāts izlīdz un nu jau vel priecīgākā solī sasniedzu meklēto ēstuvi. Bigmaka komplekts un veramies futbolā. Brazīlija ir maistari nav ko noliegt un Drogbā gūtie vārti, šķiet jau bija uz brazīļu nekoncentrēšanos norakstāmi. Intersanti, ka te makdonaldā daudzi ķīnieši guļ, un neviens pat nedomā viņus mest ārā. Guļ gan arī apsargs :) brīdi iedomājies pats atlaisties te mīkstākos apartamentos tomēr izlēmu iet dabā.

Neilgi pirms pieciem sāk svīst gaisma un arī man viegli sviedri uz pieres izsitās, jo fotogrāfējot eju caur ezerparkam uz pilsētas dienvidpusē esošo Purpurkalnu.

Kalna teritorijā ir tūrisma zona, ar Ming dinastijas kapenēm un labas atsauksmes saņēmušo ezeru, kurā varot nopelsties.

Savi 4 km ceļā, taču ir luste un eju. Kārtējo reizi saprotu, ka rītos ir spēks, ir klusāks, dzestrāks, jūtami enerģiskāks viss apkārt esošais. Ķīnai tipiski ir pensiponāru atpakaļgaitas soļi. Viņu rīta čalas, pašpliķējienu skaņas un putnu dziesmas savijas dzīvinošā rīta mūzikā, kas liek nejust mazgulētās nakts sekas.

Gar ezeru un kalnu vijās iespaidīgs pilsētas mūris, gar to arī dodos kalna virzienā. Iepircis cīsiņus, nazīti, šķiltavas, ūdeni, cepumus un maizi dodos kalnā. Ceļojuma galvenā doma ir sagaidīt latviskos saulgriežus, nakti negulēt un izjust dabu. Tamdēļ arī šādā ekipējuma izvēle.

Svarīgs ceļojuma elements ir doma tikt līdz peldamajam ezeram, kas gan ir iekš tūrisma zonas, kur lai tiktu jāpērk biļete. Nu redzēs, varbūt varēs iešmaukt.

Kā ejot dabā iekšā tā trāpijos pie pacēlāja, pacēlājs smuks taču kalnā devos pa ceļu, trepēm, takām... Tāda 1/7 daļa no Huašāna. Nedaudz pārsteidz samērā daudzie cilvēki uz takas, lai arī pulkstens vel nav pat astoņi.

Jūtās labi, un lai arī pilsēta rokas stiepiena attālumā, ja nezinātu, tad nepateiktu. Saules staru speles, neregulārajās zaru rūtis, putnu dziesmas, veco ļaužu dejas taku platformās. Savdabīgi jauks rīts.

Pašam sev par par pārsteigumu mazgulētā nakts joprojām neizrāda manāmas sekas un nogurums neliek par sevi manīt. Ap 9:00 esmu kalna smailē, kur paveras skats uz pilsētu, tūrisma zonu, ar labi saskatāmo, koku ieskauto, ezeru..

Tas tad arī ir mans nākošais mērķis. Izstaigājis kalnaugšas parku, kur gozējas melni tonēts smejošais buda. Pabildēju ziedus un kukaiņus, skatus. Atpūtinu pēdas un pa kalna otru pusi štukoju tikt uz peldamezeru..

Ceļš vijas caur kalna sedliem, jebšu vietu, kur ir zemākā pāreja starp divām smailēm.. Vijas un ved mani caur dabas ieskautu un šķietami, cilvēku pārāk neskartu, mežu. Pēc nenosakāma laika esmu nonācis pie vārtiņiem, kas ir tuvākā atslēga uz kāroto ezeru. Tuvumā gan arī sargs/biļešu pārdevējs.. 70 Y, un varēšot apskatīt visas kapenes, mājas, botānisko dārzu un ko nu tur vel. Ezerā ar’ varēšot iekrist, tik jāmaksā.. Nu galīgi negribas maksāt, jo apskates objekti man uz doto brīdi pilnībā neinteresē un nu jau arī nogurums piezadzies, kad sāk kaitināt katrs mazākais kaitinājums. Luste gan vel ir un pagājis 100 m no vārtiņiem dodos mežā, lai tiktu pāri sētai.. iebridu tā ka, labāk nebūtu bridis.. nu principā vienā brīdī ejot dziļāk brikšņos apstājos un izlēmis, ka šoreiz nebūs, rāpos atpakaļ kalnā, jāpeibilst ka lejup bija dikti vieglāk tikt..

Lai vai kā ticis atpakaļ uz takas, biju nedaudz priecīgs ka esmu atpakaļ uz ceļa, taču smags neizgulētā miega vilnis māca domas viegli drūmos toņos..

Pamielojos ar cīsiņburgeriem, ūdeni un cepumiem radu prātu jestrāku, un nu atbalstu gūst plāns iet līdz galvenai ieejai.. Kazi moš’ kā kautko var saštukot tur, vai pa ceļam.

Paralēli tiku Yun sazināts un uz septiņiem vakarā noliekam vakariņu laiku pilsētā. Līdz tam laikam vai nu jātiek tai ezerā, vai jāatpūšas un kāda duša jāatrod.

Ap 12tiem biju lejpusē pie kasēm, kur manas pēdīgās domas par ezeru iznīcināja biļetniece, kas paziņoja.. ezerā pēdejā laikā cilvēkiem raujot krampji, tie slīkstot nost un tur nav ko peldēties.. mjā.. kautkā dīvaini tad būtu vel prasīt, lai mani ielaiž tikai nopeldēties un nu jau galīg’ nebija luste ar kādu sākt diskutēt.

Atradu smuku egļu paēnīti un uz trim stundām, putni dziesmām ieaijāts, iemigu kā nokauts. Šketami arī kalnā kāpiens savu noguruma artavu devis.. tā nopampu i nemanot..

Pamodos blakus skudru pūznim, par laimi mani viņas šķiet tik kā apskatijās, vai arī es biju pārāk nejūtīgs, lai justu viņu klātbūtni.

Ticis pilsētā plānoju atrast kādu dušu, pirti, baseinu.. ko tādu, kur varētu noskaloties un atgūt žirgtumu. Un atradās ļoti labi, kādā lētā viesnīciņā sarunāju trīs stundas pagulēt un iziet dušu pa 30 Y..

Modos pussešos, izdušojos un nu biju pieklājīgā formā, lai ar kādu kopā paēstu..

Pie norunātās metro stacijas satikos ar Yun, ķīniešu meiču, kura māca angļu valodu un visā visumā ir pozitīvi labs personāžš. Maksimali rēcīgas sarunas, par un ap ķīniešiem, latviešiem un pārejām pasaules gudrajām tautām.

Ieturējāmies ar vistu nūdelēm.. ņammīgi un sātīgi. Satikās vel arī Yun draudzene Šellija. Devāmies Nanjingas ielās. Pilsēta zināma ar savam daudzajām universitātēm, tad arī tās, runājošā gaitā, izpētijām. Gardi aliņi un filozofiski spēcīgas runas par un ap pašu dzīvēm, plāniem un idejām.. Mazāk domāt, vairāk darīt.. tāds varētu būt sarunas atšifrējums vienā teikumā, bet pagāja ~6 stundas kopumā.

Pozitīvi, cilvēki ar kuriem pat satiekok pirmo reizi jūtās ērti un sarunas vijās neprātojot ko teikt.. :)

22.06

Ap vieniem atvadamies, jo Yun rīt darbs rīta pusē un man nu jāizplāno kur padzīvoties, lai tā smukāk saullēktu sagaidītu.

Laukumiņā pie Kunfūcija tempļa/mājas, kurā viņš esot mitinājies savā laikā, paveros netipiski košajās zvaigznēs, atgādinu visumam par savu ‘rītdienu’.. :)

Sazīmējis laiku un maķīti uz kartes dodos tuvāk pilsētas austrumkrastam, kur pusdivos noveros Spānijas – Hondurasas maču. Arī šeit, līdzīgi kā vakar ir novērota masveidīga gulēšana ēstuves telpās. Es pats gan pieturos pei rituāla un šonakt gulēšanai saku Nē.

Līdz ar futbola beigām, dodos pilsētā, kur jau zināms autobuss aizvedīs līdz pilsētas ārējā mūra austrumu vārtiem. Doma tikt uz mūra un tur sagaidīt Saukgriežu sauli un pēcāk no šīs vietas stopēt uz Šanhaju.

Esmu klāt 4:10 un ticis augšup uz mūra veros gaišākajā pamalē. Saulei būtu jālec no aizkalnes, taču gar pamali manāms smogs, tad nu nezinot vai sauli redzēšu iekārtojos un melodēju latviskas dziesmas.

Pēc pusstundas, brīdī, kad uz taimeri uzlicis kameru, bildējos, fonā ieslēdzās rīta saule, lai arī jau nedaudz virs horizonta, tomēr atrada brīdi atrādīt savu spēcinoši oranžo vaigu. Pēc minūtes jau atkal nozuda smoga skāvienos.

Sajutos spēcīgi, un ar domu nākamgad skatīt Latvijas vasaras saulgriežu sauli, devos lejup stopēt mājup uz Šanhaju.

Pierasti veikli, nostopēju mašīnu, kura gan paveda mani līdz maksas punktam 10 km atālumā. Likās jau ka čābīgā vietā, jo pa labo malu tik fūres brauca, taču pirmā loze izrādijās laimīgā un trīs pensijas vecuma ļaudis mani ātri un bez liekiem jautājumiem nogādāja Šanhajas pievārtē.

Īsais stopējiens un pilsētas centru, metro un miegs mītnē :)

Video Video Video!

Nesen izceļotais Hainantrips, lūk iemūžināts videoformātā, no dažādākajām situācijām..

Jātzīst gan ka atmiņas kartes ietilpība bieži ierobežoja filmēšanu un nācās pat dzēst šo to ārā, taccu kas nu ir tas ir labi.. ņemiet par labu kā ir, jo šī man pirmā šāda veida pieredze un reizēm nepārāk skaidri izsakos, taču pašam jau patīk..

Norādītajā linkā viss gan ir ķīniski, taccu tādas nu tās iespējas te ir tādas izmantoju.. Uzspiežot šeit atverās pirmais video un lejpusē blakus PLAY ir iespēja pārslēgt uz nākamo/iepriekšējo ierakstu.. var arī labajā malā,pirmajā atplusojamajā logā, var skatīt kādu no 40 video, un atplusojot trešo logu no augšas var izlasīt informāciju par attiecigo video..

links.. http://v.youku.com/v_playlist/f4207687o1p0.html

Jums,

Uģis

Nedēļas nogale Yunchengā piedaloties T un Patrick.

Mācību gads sācies, ārzemju skolotājiem liela slodze tāpēc brīvā nedēļas nogale jāizmanto kārtīgai atpūtai tuvējā pilsētā - Yuncheng. Aizstopējies līdz Kolēģu Zombietownai - Xinjiang. Dzīvoklī satieku abus biedrus. Toms un Patriks sapošas un esam gatavi piedzīvojumiem. Plānā stopēt, lai arī esam trīs, pēc vietējiem apmēriem, lielgabarīta cilvēki, ņemot vērā ķīniešu viesmīlību un iztapību baltā cilvēka priekšā dodamies stopēt uz netālo bāni. Jau labi zināmajā vietā ,kur iznīcināta sēta tiekam pa taisno uz lielceļa.

20 minūtes un nu jau esam omulīga ķīnieša un viņa 9 gadīgā dēla kompānijā, cik nu manas valodas zināšana ļauj. parunājamies ar vedēju un populārās mūziķu apvienības Vengaboys ritmos tuvojamies Yunchengai.

Nepilnas stundas laikā veikuši ~80 km nu esam pilsētas centrā, pie lielveikaliem, kur izlemjam uzsākt iepirkšanās tūri. Esam gan šķiet visdārgākajā pilsētas veikalā, tamdēļ lēto preču medībās dodamies labākas vietas meklēt. Laiks sabojājies un līst, lai arī silts. Protams daudz šķībo acu skatienu pavadīti, ievērtējam tirgo vietas, šis tas iepirkts, un nu laiks izklaidēm.

Vietējais taksists sazvanījis gudrākas personas sakās zinot, kur ir boulings. Nu labi, piemirstot par vissvarīgāko patiesību - Never trust a chinese - braucam boulingot. Attiecīgajā vietā saņemam norādes doties šaurā durvju ailē, pēc skata gan tas atgādina tualetes ieeju, un aizdomu pilni tomēr izlemjam paskatīties varbūt tiešām tur boulings. Pffff nekā.. tik bļodas, lupatas un slēgtas durvis. Taksists jau gabalā, ejam vien tālāk, turpinājumā ielas poliklīnika, kur ļoti laipni un pieredzējuši dakteri baltos halātos palīdz noskaidrot, ķīniešu alerģiju īpatnības. Tuvējā aptiekā, diezgan smieklīgā garā, iepērkam izteiktās dropes.

Laiks pusdienot. Eiropeiskā stilā iekārtota un kļavu lapām rotātā ēstuvē ieturamies ar rīsiem plus liellopu gaļas mērci. Ar Patriku pa aliņam, godīgi gan jāsaka ka dārgi un nevisai gardi taču paēsts ir, nu atkal izklaides iespēju meklējumos. Ejam apļos un sastapto ķīniešu norādes allaž mūs noved maģiskajā vietā pie šaurās durvju ailes. Šķiet ka esam Lost in translation vai tādā garā. Turpinam apļot. Tirgus tipa veikalā izlemjam iepauzēt, katrs pa 4 aliņiem, iepērkam kārtis un vietējo tirgoņu apjūsmoti nododamies azartspēlēm. Paguvuši samainīt naudu vismazākajā vienībā 1 mao (0.7 santīmi) spēlējam. Drīz vien gan jādodas tālak, jo pienācis laiks vērties ciet mūsu okupētajai ēstuvei. Alus kaste plecā un ceļā uz hosteli.

Netālu nedaudz pakaulējoties esam jau kārtīgā viesnīcā, sadalīti gan pa divām istabām, taču tam nekāda nozīme nav, jo plāns doties pilsētā. Iestiprināmies ar aliem, smieklīgas sarunas un stāsti iz pagātnes ainām. Ejam naktskluba meklējumos, tā isti neveicas, jebšu vietējie dievojas, ka še tāda vieta nepastāv..(600k pilsēta!!) Arī taksisti ved pa riņķi un neko vairāk kā KTV nespēj piedāvāt, pa laikam smukākā vietā iemalkojam šīsnakts populāro Snow aliņu.

Arī vietējā jaunatne, solās parādīt mums naktsklubu. Klausoties jauniešu populāro Backstreetboys dziesmu As long as you love me, esam kārtējā nenosakāmas izcelsmes un neizprotamas nozīmes iestāde, kas lai arī atgādināja bāru, bija tukšs kā mans ledusskapis pirmsalgas laikā. Tādējādi meklējumi turpinās, līdz alternatīvu neredzot esam KTV jebšu Ķīnā populārajā versijā par karaoki. Dziesmas, alus, ķīniešu draugi, kuri pēc pāris aliem jau sajutās šķērmi, un aizraujošā metamo kauliņu spēle.. viskopumā jautri, nenosakāmu laiku bijām pavadījuši, turpinājums atkal pilsētas ielās.. Toms paspēj pazust, un neizskaidrojamos apstākļos es ar Patriku nokļuvām hoteļa foajē, kur kādu laiku sagādājām priecīgus brīžus vietējiem ķīniešiem, kuri nakts vidū saradās vairumā, lai paskatītos uz diviem baltādainajiem, kuri nevar beigt smieties svešā valodā.

Laikam jau bijām pailgi, jo Toms pa to laiku bij paspējis atgriezties mūsu viesnīcā pēc telefona un iepirkties veikalā. Galu galā sastapām trešo biedru, kurš bija visnotaļ sašutis tomēr nolēma turpināt naktsatpūtu. Ejot apļos(tā mēs šo pilsētu turpmāk dēvējām, jo šķietami vadātājs piemetās un regulāri atgriezāmies tais pašās vietās) nokļuvām naktsnūdeļu ēstuvē, kur šai agrajā stundā bija vislielākā rosība pilsētā. Pulkstens jau ap 4riem. Ieturamies, tiešām gardi.. Tad mums piedāvā vietējo delikatesi.. kaulus.. Vienkārši kauli, kur šur tur pieķēries gaļas ķeskis, nu tāda bļoda ar kaudzi tika atnesta.. Kādu brīdi mēģinādami ēst šos brīnumainos veidojumus, sapratām ka neko vairāk par nodilušiem zobiem te nepanāksi. Tamdēļ maksājām un devāmies atpakaļ uz hoteli. Ar maksāšanu gan negāja viegli, jo par kaulu kaudzi šie prasīja 60 yuaņus, pilnīgā bezjēga, protams nemaksājām.. pateicām visu kas uz sirds par šo ēdienu, samaksājām par nūdelēm un aliņu, ar lepnu žestu uzmetām 10 yuaņus kaulu kaudzei un devāmies uz hoteli..

Es savā vienvietīgajā numurā, aizmigu nemanot..

Patriks vel paspēja pajautroties pa telefonu izsaukt administratori, kura pat ieradās, un tika parakstīts nezināmas nozīmes dokuments.

Lai vai kā rīta pusē cēlāmies, kārtīga duša, zobu tīre, vakardienas humors un precīzi 12:00 bijām ārpus viesnīcas. Laiks tikpat lietains kā vakar, brokastu izsalkums remdēts KFC, un nu savdabīgs moments, kurš nezkapēc likās visnotaļ zīmīgs mums.. nedaudz fūgaini, miglainā Ķīnas pilsētā(apļi) lietū stāvot ar brokastu kafiju rokā dziedam happy birthday to you ķīniešu valodā. Katru dienu tā nenotiek..

Turpinājumā iepērkam apavus, man šeit tulka loma kaulēšanās procesā, jautri, es varētu strādāt par kaulēšanās tulku, ja esat Ķīnā, dodiet ziņu...

Atkal apļos, šoreiz gan ar domu doties uz darbļaužu parku, kur iespējama atrakcijas, lai arī laiks čābīgs dodamies iečekot. Te arī paņemām superlētos mototakšus - taka no kara mazas kabīnītes, kur trijatā tomēr sarūmējamies un smieklīgā braucienā traucamies caur lietainajām Yunchengas ielām.

Te diemžēl beidzas baterija fotobildētājam, tamdēļ visjautrākā daļa nav iemūžināta bildēs tomēr bija perfekti, traukties ar mini mašīnītēm caur un ap darbļaužu parka teritoriju.. labi, ka ezerā neviens neievēlās, lai gan tālu nebija, personīgi divreiz notaranēju miskastes, nerunājām par ceļmalas apstādījumiem, kuros regulāri viens otru iestūmām..

Zoodārza apmeklējums, nogurums un nu atkal tiek izmantots motokabīņu transports uz pelmeņu ēstuvi.

Uzspēlējam kārtis paēdam, iepērkam Toma sen kāroto svarcēlāja ekipējumu, uz autoostu un tālāk jau es vienatnē turpinu ceļu uz mītnes vietu Jishan. Autobusā jau atskārstu ka nav telefona, lai arī neilgi pirms došanās mājup tiku zvanījis asistentei, nu neko, vai nu taksī, vai kur pazaudējies. Katrā ziņā sāpe nav liela, jo pa 11 ls varu nopirkt jaunu atkal.

Turās!

www.braaleens.blogspot.com