17. diena no ...Lejup līdz tropiem, ar telti un stopiem.. jebšu Hainantrips

6.02.2010

Esmu pieklājīgi izgulējies un brokastu laikā, ap pusdeviņiem, kopā ar brāli Hu, ieturamies piemājas ēstuvītē. Gardas platās rīsu nūdeles, mango sula un esam gatavi dienai. Šodien plānā satikt Wanghua un doties nedaudz ārpus pilsētas apskatot šādus tādus tūrisma objektus.

Nokļuvuši pie pludmales, gaidot Wanghua, iemalkojam gardu kafiju un iepļāpājam par vispārīgām tēmām. Hu šķiet visnotaļ prātīgs, pagaidām gan vel nerunājam patiesi par Ķīnu. :)

Ap desmitiem ierodas mana oficiālais Hospitalityclub hosts Wanghua. Veselība viņai gan vel čābīga, taču tūristot brauks, tā nu iepirkuši ūdeni un sulas dodamies ceļā. Ārpus pilsētas moderno vidi nomaina, neticami laucinieciska ciemvide. Vairums pārvietošanās līdzekļi ir trīsriteņi vai četrkājainie.  Diemžēl mūsu plāns apskatīt seno  kultūras pilsētu neizdevās, jo šobrīd seno pilsētu remontē un vārti aizmūrēti..

Pēc 12tiem ieturamies patīkamā restorāniņā. Izlemjam doties uz vairāk kā 800 gadus seno tūrisma vietu, Dongtian brīnumzemi, kur milzu akmeņi, un klinšu bluķi sagaida dienvidjūras šaltis.

Hu, laikam pazīst te vadību vai tamlīdzīgi, jo mūs pa VIP ieeju ielaida un sadeva dzērienus bez maksas. Izstaigājam gar jūru. Ļoti pieklājīgas milzu daoistu statujas, kalnu malās, veidotās. Protams, patīkami sajust jūras šaltis, šķistam pret senajām klintīm. Šeit pat arī dabas vēstures muzejs, ar senām dinozauru olām, utml.

Ap 4 esam atpakaļ pilsētā. Wanghua jābrauc uz slimnīcu, pieslēgties pie sistēmas, es tikmēr izstaigāju pilsētas pludmali, kas gan daudzo ļaužu ietekmē, nav vairs tik tīra kā bij' atpakaļ Wanningas ciemā, taču priekš Ķīnas ir labi.

Vakarspusē Hu ir atpakaļ. Dodamies pavakariņot, tad atpakaļ uz mītni. Sapļāpājam par šo un to. Un dodos pie miega. Rīt braukšu tālāk. :)

Hainantrips 2012 jebšu Soļi dienvidjūras pērļu rotā. 2. daļa

20.01

Ceļojumā jau daudz soļots un kājas priecīgas par miegu, līdz 11:00 rītā. Pamodušies, pa tējai un skats jau lielās Ķīnas virzienā. Šodien plānots stopēt tālāk rietumvirzienā gar piekrasti. Nākamā lielā pietura.. Hainan salas galvaspilsēta – Haikou.

Pirms robežas izpriecājamies Makao veikalā ar foršajām rietumu precēm. Šokolādes, siers, limonādes. Laiks ar supersmuks un esam jau rindā pie pasu kontroles. Viss veikli – Sveiki Ķīna. Ja godīgi, pēc vakardienas eiropeisma nebija svētlaime atgriezties lielajā zemē, kur ļaudīm patīk harčāties.

Ir jau ok, bet tā pievilka domas, cik jauki ir, ka ir lietas, kas nav.

Esam Makao robežpilsētā – Džuhai.

Džuhai(Zhuhai) – Pērle, kas to arī nozīmē, tiešā tulkojumā un Ķīniešu valodas (Pērļu jūra). Mazā, māsa otrā līča krastā esošajai Šendženai. Ļaudis gan trāpijās visnotaļ uzmācīgāki(draudzīgāki?), likās, ka pat pašā pierobežā nav tik daudz rietumļaužu. Pērle ne tik augsta un prestiža, taču cenšas. Tiek slīpēta un pulēta.

Mūsu ceļš, gan diezgan vijoties un līkumojoties, taču veda ārpus pilsētas.. Līdz bānim, kur stopēt.

Ap pustrijiem esam labā vietā, taču nu mums ir daudz biedru, kas pie lielceļa maksas punktiem gaida tālsatiksmes autobusus, lai uz svētkiem tiktu mājās. Un mūs gandrīz neviens neuzskata par stopētājiem. Mēģinam lapiņas, mīmikas, žestus un uzmanību piesaistošas aktivitātes. Galu galā noķēruši mašīnīti, kāpām iekšā, nekas, ka uz otru pusi tā ved. Vismaz ved, un tas nozīmē, ka kustība notiek.

Šoferis Frederiks mūs izlaida vienu nobrauktuvi uz nepareizo pusi, kur gandrīz vispār nav mašīnas un mākoņi lēnām savilkās drūmos toņos. Vienvārdsakot, likās, ka ir galīgā tūtā. Drīz jau tumšs un ja vel līs...

Paldies Dievam, Budam, Jāzepam vai kas nu tur piegādā stopētājiem labos šoferīšus. Nostopējām vienu no retajām mašīnām, kas brauca. Gavins, kas pāris gadus studējis UK, mūs saprata, pozitīvi sapļāpājām un nu vismaz devāmie sīstajā virzienā. Šoreiz izdevās šoferi pārliecināt, lai mūs izlaiž „šausmīgi” bīstamājā bāņa malā, lai nav jāpiņākerājas ar maksas punkta drabiniekiem, kas it kā grib palīdzēt, bet paratsi jauc gaisu un ļaunākāis, ka neļauj iet augšā uz bāņa stopēt mašīnas.

Līdz ar krēslu nostopējam perfektu mašīnīti, kas mūs vedīs turpmākās pāris stundas un nogādās 300 km attālājā Dienbai mazpērlē.

Šoferis A Liangs ar savu stāstu. Tagad 29gadīgais vīrs, pastarīts no 7 brāļu saimes, 17 gadu vecumā, nepabeidzis visdusskolu, devās uz Honkonkgu strādāt celtniecībā. Pēc paša teiktā, tur viņš pelnīja 100reiz vairāk kā uz vietas savā ciemā. Tagad atpakaļ Ķīnā ir ģimene, savs remontdarbu kantorīts un ar dzīvi šķita priecīgs.

Pēc desmitiem esam Dienbai mazciemā.

Dienbai - maza, nedaudz novārtīta, saviem apmēriem pārpildīta, krāsaina, bet blāva pērle. Pērle mudž, nedaudz atgādina skaļu pulsteni, kur zobrati krikšķ un krakšķ, taču laiku rāda un uz priekšu iet.

Atteikušies un šofera piedāvātajām uzkodām – suņa gaļas, pavakariņojām pieklājīgas nūdeles, Atradām saprātīgu viesnīciņu. Vakarduša, nedaudz Ķīniešu TV un miegs.

21.01

Nu jau pierasti ilgais miegs, nesteidzīgas brokastis un lēns sabiedriskais autobusiņš mūs nogādā līdz 6 km attālajam bānim tikai ap pus vieniem. Mūs beidzot ir sasniedzis lielais ļaunais jaungada ciklons, ar kuru mūs ļaudis baidīja jau trīs dienas. Jāsaka, ka ir tā drēgni, labi, ka vēl nelīst. Stopējas pa bišķiņam, taču samērā veikli. Paveicas arī ar laika brīžiem, jo tumšākās lietus strīpas pārlaižam mašīnu siltajos skāvienos.

Spītējot viltīgajam laikapstāklim, mums šodien lielā veiksme , jo pēdejos 130 km Guandun provincē mūs ved Sjuvenas vicemērs, Džana kuns. Prātīgas sarunas mijās, līdz mums apsola, ka mūs bez maksas uzsēdinās un prāmja, kas ved uz Haikou. Perfekti! Kungs tiešām bij svarīgs, vismaz vietējā mērogā, jo sasniedzot ostu, mums visi apkalpojošie personāži klanījās kā Karaļpārim. Nu forši jau esam :)

Esam uz kuģa. Ērti iekārtojamies, lai škērsotu jūras šaurumu, kas atdala Hainan salu no kontinetālās Ķīnas. Jūra rāma. Pēdejo reiz te braucot, Hainantrips 2010 ietvaros, man bij pavisam čābīgi ap dūšu, tam gan savi iemesli :) Lai vai kā, šoreiz brauciens patīkams, jūra rāma.

Sasniedzot Haikou, ir jau tumšs. Labā ziņa, ka laiks palicis jauks un vakars priecē ar siltumu. Sazināmies ar Robertu – labs tēls no Kalifornijas, kas aizpērn pāris dienas paballējās letiņu mītnē Šanhajā. Šoreiz mēs būsim viesi.

Haikou - Šoreiz šī perlē bija grūtāk saprotama, laiks tāds. Pērle kļūst lielāka, apkārt gaiša, pat spoža, bet tai vidus bojājas. Vecpilsēta, kur arī manāmas koloniālā tipa ēkas, šķiet, pēc pāris gadiem būs gruveši. Ceļot jaunos pilsētas rajonus, vecie drūp un neviens par to, šķiet, neliekas ne zinis.

Īstie autobusi, vakarpica, duša, pļāpa, mazais loks pa rajonu, iesmiņš, aliņš un miegs. :) Rīt domāsim, ko darīt tālāk.

22.01

Rīts nepatīkami pārsteidz, jo nakts aizsegā mūs ir noķēris ļaunais ciklons. Tā pa nopietnam līst. Uz balkona vakar izžautās drēbes, šķiet, kļuvušas nedaudz slapjākas, kā pēc veļsmašīnas seansa. Laika ziņas arī nesola neko labu. Gandrīz visā salā līst un turpinās līt vēl 5 dienas. Laiks arī nav tā, ka varam baigi gaidīt kaut ko. Vienīgais sausais zemes pleķīts ir dienvidos ap Sanya dižpilsētu.

Šodien tieši vecgada vakars, tamdēļ izlemjam palikt te vēl dienu, paballēties šodien un tad jau rīts gudrāks par vakaru.

Izstaigājam lietaino pilsētu. Smuka, taču piertūkst superīgi saulainā laika, ko bijām cerējuši te satikt. Ēkas , kas celtas pagājušā gadsimta sākumā, ieturētas smuki koloniālā stilā, nu manāmi nolietojušās, varbūt dēļ mitruma, ļoti drūmi pelēkas. Laikam neviens arī neceļ ausi, un pēc skata, kad pienāks brīdis, tad sabruks. Pamalē jau manāmas lielās daudzstāvu kastītes, kur pārvākties.

Vakarā, kopā ar Robertu, un viņa draudzeni Kelsiju dodamies svinēt Jauno gadu pie ķīniešu paziņām. Ļaužu loks ap galdu sanācis visai raibs.

- - Tēvs – maziņš, omulīgs un visu laiku uztraucies ķīniešu vīrelis.

- - Māte –budiste, veģetāriete ar labām kulinārijas prasmēm, taču nedaudz par daudz fano par jaungada tv pārraidi. :)

- - Dēls, kurš saaicinājis visādus ārzemniekus uz ģimenes svētkiem, tā ka māsām un brālim jāsēž uz dīvāna, ne pie svētku galda.

- - Meita – ļoti stūrgalvīga jaunkundze ar milions jautājumiem un nebeidzamu runāšanu.

- - Dēls2, Meita2,3 – sēdēja uz dīvāna.

- - Armando – Puertorikāņu izcelsmes amerikānis, kurš māca angļu valodu Makao. Ļoti pieklājīgs, taču pieturās un mēdz atsaukties uz Bahaisma mācībām. (Bahaisms radies 1863. gadā Irānā. Bahaji uzskata, ka Dievs ir vienots un iestājas par vienotību pasaulē. Bahaisma atšķirība no citām ticībām ir tā, ka tai nav garīdzniecības institūcijas. Viņi esot arī Latvijā). Bija interesanti pavērot mūsdienu misionāru. :)

- - Meitene iz Japānas – klusa, pieklājīga un ļoti izpalīdzīga personība. Daudz gan nerunāja.

- - Un mēs četri.

Paēdām labi. Pati svētku sajūta gan līdz mums neatnāca, bet bija tā izzinoši un interesanti pabūt vietējo mājās šai vakarā.

Pa nakti Roberta mītnē piesēdām ar aliņiem un Xcilvēku pēdejo filmu. Miegs.

Turpinājums sekos.

Hainantrips 2012 jebšu Soļi dienvidjūras pērļu rotā. 1. daļa

Hainantrips 2012 jebšu „Soļi dienvidjūras pērļu rotā”.

Ceļo: Uģis & Sabīne

Maršruts: Sjamena – Šendžena – Honkonga – Makao – Džūhai – Dianbai – Haikou – Sanja – Haikou – Guangdžou - Sjamena

1. daļa

17.01

Ir Janvāris 17. un laiks doties jaunā gada svētku brīvdienās. Lai arī Jaunais gads pēc mūsu saprašanas jau sagaidīts. Te lielajā Ķīnas zemē gada lielākais pasākums vel tikai priekšā.

Par godu šoreiz Ūdens Pūķa gadam mums piešķirts divnedēļu atvaļinājums. Platākam smaidam vakar darbā izmaksātas prēmijas.

Vienvārdsakot, apstākļi perfekti, lai dotos plašizglītojošā un aizraujošā 10 dienu ceļojumā gar Dienvidķīnas jūru līdz Sanya un atpakaļ. Ieturot tradīciju, šis būs Hainantrips 2012 jebšu „Soļi dienvidjūras pērļu rotā”.

Nosaukums raksturo Dienvidjūras piekrasti kā virteni(rotu), kur pilsētas, vietas ievērto pērļu lomā. Pērles mēdz būt maziņas, novārtītas un netīras, kā arī senas, tradicionālas, košas, lielas, pārsteidzošas, krāsainas un pat kantainas, bet nu par visu pērc kārtas.

Ceļu sākam Sjamenas dižpilsētā. Šeit ar sievu dzīvojam jau pusgadu, strādājam, atpūšamies. Sjamena arī ir Dienvidķīnas jūras ziemeļstūris.

Sjamena(Xiamen) – Pērle liela, bet ne milzīga. Gaišzila augšpusē, jo šeit ir tiešām zilas debesis(salīdzinoši Ķīnai). Koša un augoša viduslente, kas parāda lielo ļoti netālu esošās un rietumnieciski izaudzinātās Taivānas ietekmi, arī manāmo pilsētas turību. Lejpusē savijas ar sarkanīgu Ķīnai piestāvošo pamatdaļu kam apkārt smilškrāsas garoziņu simbolizējot pieklājīgās pludmales.

Pirmais, ka reāli nogulējām startu. Ap pusdienslaiku tik tikām no mājās ārā. Kā jau pierasts, stopējam. Doma šodien tikt līdz Šendženai. Tas gan patālu(~600 km), taču noejams ceļš, ja iet. Tā arī gandrīz sanāca, ka jāiet kājām, jo nevedās īkšķošana un 4 stundu laikā bijām veikuši nedaudz vairāk kā 50 km. Jūtot krēslas tuvošanos kāpām autobusā uz pusceļā esošo Šantou. Autobus guļošais, mans pirmais šāds vedējs un jāatzīst ka nebij slikts. Lai arī pilnībā izstiepties nesanāca, vieglā zigzagā pat sanāca nosnausties.

Braucot iebraucām ne tikai Šantou bet arī piķa melnā naktī. Izlēmām padoties ērtuma vilinājumam un kāpām nākošajā autobusā uz Šendženu. Šai izvēlei par labu nospēlēja arī labās ziņas, ka Šendženā mūs sagaidīs Marija. Tur būs naktsmājas, vakariņas, labi ļaudis un rīt Honkonga rokas stiepiena attālumā.

Lai arī nakts, bānis pārpildīts. Brīvdienas tikko sākušās un Ķīniešu jaunais gads ir pasaulē lielākā ikgadēja cilvēku kustība. Visi dodas uz mājām laukos, pie vecākiem utml. Katrā ziņā riktīgs trakums. Visas vilciena biļetes izpirktas jau labu laiciņu iepriekš. Kā vēlāk noskaidrojās, arī lidojumos gandrīz nav brīvu vietu. Šais dienās Ķīna kūsā nepajokam.

Mūsu šoferīši, šķiet, izgājuši autobusa vadītāju superskolu, jo apdzinām visus. Tos dažus, kas mūs apdzina, vienmēr noķērām un atriebāmies. Autobusa spidometrs bieži vien rādīja maksimālo ātrumu 120jūdzes/h(193km/h). Divreiz bija bailīgi, jo kāds neprātīgi izdomāja piebraukt priekšā. Kopumā pozitīvs brauciens.

Šendženā gan esam ap pusvieniem naktī. Veikli atrodam īsto kvartālu. Satiekam Mariju un esam mājīgā dzīvoklī. Marija un Valters, līdzīgi kā mēs, ved savas dienas Ķīnā, pasniedzot angļu valodu. Pamielojamies ar perfektu naktszupu. Gudras pļāpas un dodamies pie miera.

18.01

Izguļamies perfekti, arī ilgi. :) Te ir tik silts! Lai arī Sjāmenā nav ziema kā ziema, ir tomēr vēss un, it sevišķi lietainās dienās, ir drēgni, temperatūrai noslīdot līdz 10 grādiem. Brrr kā esam izlutinājušies :) .

Šendžena sagaida ar supersaulainu rītu, glītām kalnu pamalēm un patīkamu garstāvokli. Daudz gan te neplānojam būt. Izejam ielās, izstaigājam netālo Lizhi parku, kur mūs pārsteidza vidējā gadagājuma kungs, kurš svilpoja, kā vesels putnu koris. Nopietni, man likās, ka tie ir kādi pieci, seši dažādi putnēni. Čailis bija sava veida profesionālis.

Šendžena(Shenzhen) – Pērle milzīga. Zilais tonis viegli blāvāks, taču pietiekoši košs. Nedaudz līdzīga Sjamenai, tik Taivānu nomainot pret Honkongu un pludmales pret kalnu pamalēm. Apslīpēta, viegli kantaina augsti stūraino māju stūru dēļ. Pietrūkst senatnīguma.

Pāris gardumi pusdienu devai, sapaunojamies, atvadamies no savējiem un ar metro sākam pailgo ceļu uz kapitālistisko Honkongu.

Nav nemaz tik ātri un vienkārši ieiet Honkongā. Gari tuneļi, pasu kontroles, visas tās imigrācijas lapeles. Esot še pirmoreiz, šķita tas viss veiklāk.

Lai vai kā, ap 16:00 esam Honkongā. Iegādājāmies vietējo simkarti. Sazinam Couchsurfinga hostu, Jaunzēlandieti Džīnu. Ap 8 sarunājam kontrollaiku.

Nokļuvuši centrā, dodamies ielās. Viss it kā perfekti, taču tāds nemiers, ka visur pārpildīts, un visi zina, kur viņi iet starp šīm spīdīgajām mājām. Mēs tik kā tādi palēninātie, kam nesanāk saprast, ka tā pilsēta, lai arī varena, ir īstenībā samērā maza un, paejot 10 minūtes, jau esam tālu prom uz kartes.

Honkonga(Hongkong) - Ņirboša, pārpiepildīta, krāsaina pērle, liela(augsta). Diezgan ļoti stūraina, dēļ debesskrāpju galiem.

Pamielojušies Honkongas gaumē, dodamies uz kuģu piestātni, kur jāņem peldošais sabiedriskais transports uz Discovery līci. Šai vietā dzīvo pamatā ārzemnieki. Te nav mašīnu, ir visādi rietumnieku labumi, kā kebabs, tenisa korti, utml.

Esam gan nedaudz paguruši un diezgan veikli dodamies uz nozīmēto ēku. Prieks satiekot jauko Jaunzēlandiešu pāri. Izdušojamies, iekārtojamies ērti. Seko ierasti pozitīvā ceļotāju vakarruna, kas ievelkas, jo ir par ko runāt un ir par ko pasmieties. Patīkama atmosfēra. Miegs.

19.01

Mostamies agri. Mūsu namsaimniekiem jādodas uz darbu, un mēs izlemjam arī doties pilsētā ar plānu šodien vēlāk pārcelties uz Makao. Diena saulaina, pat karsti. Nezinam gan, kur īsti iet un ko vispār te Honkongā darīt. Esam tomēr pieraduši pie Ķinas lētuma, un nav arī laiks neierobežots. Padomājam par visām iespējām, pabrokastojam un izlemjam kāpt tai smiekīgajā divstāvu tramvajā un braukt ekskursijā, ar domu līdz Viktorijas parkam.

No tramvaja loga viss labāk redzams. Visur ir cilvēki. Patīkams vispasaules ļaužu mikslis, tik žēl, ka visi kaut kur steidzas. Pilsēta gan neticami ērta saviem gabarītiem. Visi autobusi, tramvaji ir divstāvīgie, mājām stāvus nemaz nevar izskaitīt. Ir iespaidīgi.

Lielā Ķīna cenšas, ceļas, bet te tas viss ir iespaidīgāk, varbūt tamdēļ, ka vairāk koncentrēts. Mums gan mazliet par modernu.

Izštukojam doties uz Makao, tas ir tāds nezināms radījums. It kā portugāļu, it kā ķīniešu, it kā tur super kazino, dzirdēts arī par nabadzīgiem rajoniem. Ņemam ātrlaivu un dodamies izpētīt, kamēr vēl gaišs. Honkonga detaļās paliek citai reizei.

Makao pārsteidz. Pirmkārt, ar savi portugālismu. Autobusu saraksti nav angliski, ir ķīniski un portugāļu valodā. Ielu nosaukumi, zīmes. Mums jau ļoti patīk – ir beidzot kaut kas savādāks.

Nolikuši somas pie naktsmājas durvjusarga, dodamies uz Makao vecpilsētu. Tūrisma kartē jau manāmas smukumsmukās bildes. Baznīcas, mūri, bruģis, strūklakas... liekas, ka būs labs. Un bija perfekti. Varbūt ilgstošās būšanas Ķīnā dēļ, taču gandrīz viss patika. Nebūtu tik daudz tūristu tieši centrā, būtu vispār perfekti. Arī cenu ziņā viss patīkamāks pēc Honkongas.

Makao - Ne tik liela un koša kā iepriekš minētās, taču ļoti skaista, ar mums saprotami vēsturisku dekoru, rotāta ar grandiozo kazino stariem; personīgi mans pērļu favorīts, iesaiņots ar portugāļu mēles gravējumu lenti .

Ļoti patika vienkārši nosēsties pie strūklakas, skatīties uz gārām ejošiem ļaudīm, eiropeiskajām ēkām, mani fascinējošo bruģi, vai pie sena mūra atspiest muguru un malkot SanMiguel aliņu, uzkost siera karstmaizi. Es esmu Eiropā un jūtas labi.

Bijām domājuši apciemot kādu kazino, lai lielo naudu laimētu, bet nu pagaidām lai paliek. Lai vel pakrājas. Ap pusvienpadsmitiem, sasniedzot naktsmītni, bijām jau noguruši priecāties :)

Šonakt paliekam pie Džastina no Velsas. Kurš Makao strādā cirkā kā skatuves darbinieks. Liels ceļotājs ar nebeidzamiem stāstiem un ļoti omulīgu kaķeni uz balkona. Vakarpļāpa un miegs.

Turpinājums sekos...