Mēs ar Budu par Latviju!

Dzimšanas diena, hokejs un es žūrijā..

Nu esmu sasniedzis acīti, jeb pirms trim dienām kļuvu 21 gadus jauns. Pašam patīkami, ka šajos gados tik daudz, kas ir pieredzēts un apziņa, ka tik daudz laika vel priekšā, lai ceļotu, redzētu, sajustu, saprastu, radītu un dzīvotu! Īsāk sakot superīga dzīve! Jubileju gan nekā diži nesvētīju. Pa dienu iečekoju JiWang, jeb prosas karaļa, templi manas Jishanas centrā. Jā esmu izštukojis ka strādāju Prosas kalna ciemā, Prosas karaļa vidusskolā.

Pats uzdāvināju sev ķīniešu mobilo, pavisam parasts, nopirku pa 169 yuaņiem ti Ls 13.25. Ir ķīniešu mumurs.. 008615535957410. No Latvijas gan dārgi noteikti, tapēc, ja gribat parunāt, lietojiet skype(var pa taisno no bloga man piezvanīt(skatīt sānjoslā)). Vel sevi apdāvināju ar bļodu, katliņu un vel dažiem saimniecības sīkumiem. Ciemiņi nebija plānoti, tapēc vakarā mani super pārsteidza Lielais Okeāns ar savu draugu atnesdami milzu torti, ar svecītēm, dāvanā veiksmes burku un dziedāja puikas man "happy birthday". mans šokā, taču priecīgs. Iekodām kūku, un tad jau bija jāskrien šiem gulēt uz kojām paliku ar lielo kūku viens pats.. vel tagad biki leduskapī palikusi :)
Paldies visiem, kas sveica, ļoti liels paldies tiem, kas paguvuši arī mani apdāvināt. :)
Tik tālu par dzimšanas dienu, taču nu ir sācies HOKEJS! Ar nepacietību gaidīju, un paldies Dievam internets nodrošina man tiešraides vērošanas iespējas. Protams godā tiek celts Latvijas krekls un tad nu šad tad nākas kādam skaidrot, kas ir Ledus hokejs, te viņi tādu nezin.. traki. Kopumā man milzu prieks par hokeju... ir ar ko aizpildīt brīvo laiku, un esmu 100% drošs ka esot Latvijā es tik daudz hokeju skatīties nevarētu, jo darbā būtu jābūt, taka labi vien i ka esmu Ķīnā :)
Nedaudz žēl mūsējo zaudējusm vakarnakts spēlē, taču spēlējām pietiekoši labi un es paredzi šogad ceturtdaļfinālu. Lai peipildās!
Tad nu vel vakar skolā notika angļu valodas runāšanas konkurss. Es biju žūrijas komisijā. Vienīgais no žūrijas ar atļauju uzdot jautājumus skolniekiem. īstenībā jau forša sajūta, kā būtu American Idol, kur sēdi, skaties smaidi un tad vērtē. Pašiem ķīniešiem gan uzstāšanās kultūra nepārāk, lai gan cik nopratu bērni pirmo reizi angliski uzstājas tad nu satraukums varētu būt, pluss vel masveidīgais kautrīgums, kas izpaužas 98% no maniem skolniekiem lika par savi manīt. Taču biju pārsteigts par skolotāju attieksmi, piemēram pusotra metra attālumā no skolnieka klausoties viņa uzstāšanos var mierīgi pļāpāt pa telefonu... man tas likās visnotaļ nejauki.. bet nu konkurss kā konkurss, tika noticis, ir tagad noskaidrojušies 12 finālisti, kuri citā reizē cīnīsies par uzvaru!
Esmu nopircis superīgu mikrafonu, lētas garas baltkedas, vel varāk audumtapetes, kuras jau daiļo manu istabu, un ir pievīlēta rezerves atslēga, kura jau reiz ir noderējusi :)

Bildes.. Šeit

Divas pozitīvas un nervus kutinošas Novembra dienas..

Garā laika vadīts izlēmu pierakstīt savus agrākos piedzīvojumus, nav jau tā ka uz karstām oglēm taču šo to vel atceros, tad nu ceru, ka kādam patiks palasīt...

Laiks

18.11.08. - 20.11.08.

Maršruts

Rīga - Vēzes lidosta - Venlo - Hērlena - Venlo - Vēzes lidosta - Skavsta - Stokholma - Skavsta - Rīga

Dalībnieki

Uģis & Anna

Pirms

Tas notika tad, sen, 2008. gada 24. septembra pēcpusdienā, kad izlēmu kaut kur aizbraukt. Uz kādu sporta pasākumu vai koncertu. Katrā ziņā vēlme izrauties no rutīnas. Tad nu prātā nāca dažnedažādākās idejas. Apstājos pie vidusskolas laikā apbrīnotas grupas koncerta Holandē. Saštukoju biļetes un laikus, uzcepu šādu variantu un publicēju to draugos domubiedros..


Konkrēts piedāvājums, vai kāds būtu ieinteresēts šādā pasācienā. 19. novembrī Within Temptation koncerts Hērlenā, Holandē. 19.11. ar lidmašīnu Rīga - Diseldorfa cena 0.01 ls (ieskaitot nodokļus, pareizāk šobrīd rezervējot nodokļi vnk nav) 10:35 - 11: 45 esam Diseldorfaa no lidostas autobuss uz Hērlenu cena 16:80 eiro(11.95 ls) ceļā 2:04 koncerts notiek 7 min gājienā no stacijas 20: 00 koncerts(pēc vietējā laika) biļetes cena 39:50 eiro (28.10 ls) pēc koncerta kaut kā jāsagaida rīts, reālākais izmantot hospitalitykubu.. Hērlenā izmitināt piedāvā 8 lietotāji, gan jau vienu nakti nebūtu problēmas pārlaist 20.11 no rīta vilciens līdz Einhovenai plus autobuss līdz lidostai ~16 eiro (~11.40 ls) ceļā 1:50 14:00 lidmašīna uz Stokholmu cena 15 eiro( 10.67 ls) 20:20 no Stokholmas uz Rīgu lido cena 0.01 sek (0.0007 ls) 22:25 esam Rīgā :) kopā viss izmaksā ~ 62.13 ls protams vilcienu cenas lētākas ir ja vairāki pērk uzreiz, lidmašīnu biļetes tāpat jau pārāk lētas.. jā, visi lidojumi ar ryanair, taču laicīgi protams jāpērk biļetes, ar labu garastāvokli un idejām brīvo laiku nebūtu problēmas aizpildīt.. tāds divdienu pozitīvs piedzīvojums, protams Within Temptation dzīvajā, paikošanu, pa lēto varētu saštukot līdzi paņemt ko nebūt. katrā ziņā, ja kādam ir interese dodiet ziņu.


Jāsaka gan uzreiz, ka tai piedāvājumā bij daudzas kļūdas un kā vēlāk izrādījās ceļošana bija krietni savādāka nekā biju plānojis. Taču šīs kļūdas norakstu uz tā brīža mazo pieredzi ceļot lidojot un pašpaļāvību, ka vis jau būs labi, Bija jau beigās labi, taču vietām stress lika par sevi manīt. Par to gan vēlāk tekstā.
Uz manu uzsaukumu ātri vien atsaucās Anna no Ventspils, fanojot jau gadiem par šo grupu un nu ar visām četrām par braukšanu uz konci. Organizēšana nedaudz kavējas, un jāmaina maršruts atgriežoties mājup caur Disseldorfi-Vēzi, ne Einhovenu taču sanāk lētāk pat. Koncerta biļetes ar pēdējā brīdī nopērku taka vietas tik otrajā balkonā, bet pirmā rinda, gan jau būs labi. Lai pārliecinātos par manu atbilstību godīga un laba cilvēka personāžam, tieku darbā(vel strādāju operā) Annas mammas apciemots. Esmu atzīts par labu esam, un nu vairs nav šķēršļi, lai brauktu.
Caur Hospitalityclub.org ir atrastas naktsmītnes, pie vācu studentes Iris, kura gadu pavadījusi Latvijā, un pat nedaudz saprot Latviski.

19.11.08
Pamodies agri viss jau vakar sapakots, nav gan daudz.. mugursoma, pase, maks, telefons un esmu ceļā uz centru, kur pusdeviņos 22a pieturā jāsatiek Anna, lai dotos uz lidostu. Nedaudz iekavējam un tik deviņos dodamies, taču taka lidmašīna tik 10:35 tad laiks pietiek. Lidošu otro reizi mūžā, nedaudz uztrauc, lai pareizi aizeju, ņemot vērā, ka esmu organizators nedaudz jūtu atbildību, lai nesalaistu kaut ko grīstē. Lidojot viss mierīgi. Annai iepatikās portugāļu stjuarts Migels.. par to gan garāks stāsts, taču ne mans. Piezemējušies lidostā, informācijas centrā taujājot pēc vilciena. Palieku uz pauzes. jooopcikiņ es netā skatījos Diseldorfas lidostu. Nebiju jau tik gudrs, lai iedomātos ka ir vairākas un vel nezināju ka Ryanairs pa kaktiem lido. Neko darīt, būs interesanti. kartē sazīmējam, ka nav tik traki, esam apmēram tikpat tālu no Hērlenas, kā bijām domājuši, tik no citas puses jāpiebrauc. izštukojam ceļu. .Līdz Venlo(~30km) ar autobusu mierīgā garā un tālāk, stopēt vai ar vilcienu uz Hērlenu. Venlo mūs sagaida ar daudz, daudz riteņiem, vienkārši jūra. ņemot vērā, ka līdz vakaram vel tālu izlemjam iečekot veikalus un stopēt. Vietējā baznīca tiek izpētīta, gardie cepumi, aliņš, virziena noteikšana, iešana pa riteņbraucēju joslu. Tīri jauki :) Stopējot, gan neko pārāk neveicas, arī vietējiem šķietam smieklīgi, līdz brīdim kad sākam tos fotografēt.. he he nokaunējās visi kā viens :D. Annas lūdzošā sejas izteiksme nostrādā un divi vācu studenti vizina mūs Hērlenas virzienā, nobraucam ~ 30 km un tiekam līdz Roermondai, kur drīz vien nostopējas rumāņu fūre. Valodas barjera, nedaudz traucē un apmēram 10 minūtes paiet kamēr kopistiski ar šoferi sazīmējam, kur mums vajag, un cik tālu mūs var aizvest jaukais rumāņu kungs. Tā, kā Eiropā fūres kabīnē nevar atrasties trīs pasažieri, Anna ceļu pavada gatavībā slēpties aiz aizkariem, tas gan netraucē šoferim cītīgi pētīt Annas kājas :D. Labi, ka man stopējot nav tādas situācijas. Tad nu tā, mierīgā garā esam pārvietojušies vel pa 30 km nepieciešamajā virzienā. Tiek sazināta Iris, Hērlenā, kas pilnā gatavībā mūs sagaidīt, tiklīdz ieradīsimies. Pēdējie 20 km tiek nobraukti superērtā amerikāņu busiņā ar koka apdari, skaņu aparatūru tirgonis/meistars ir runīgs vīrs, tad nu tiek apspriestas pārsvarā muzikālas tēmas, līdz esam Hērlenā. Tiekam izlaisti tieši pie koncertzāles. Līdz koncertam gan vel kādas 4tras stundas. Izejam pa iepirkšanās ielu un zvanu Irisai, lai satiktu, pie viņas plānots atstāt liekās mantas pirms koncerta. Iris ar draudzeni drīz vien sveic mūs Hērlenā. Veikalā iepirkumu grozs tiek piekrauts vakariņām. Iris uzstāj, ka par visu maksāt viņa.. neļāva pat man par alu pašam samaksāt. Lai tā būtu, tikuši naktsmītnē, noliekam mantas. Esam tādā kā studentu komunālajā dzīvoklī, kopīgi pagatavojam vakariņas. Sarunām ritot iestiprināmies, un nu jau laiks tuvojas, kad jādodas uz koncertu. Iris pavadīti pa ceļam vel iečekojam, coffee shopu, pēc koncerta noderēs.. :)

Koncertzāle vairāk gan teātris un esam otrajā balkonā, ti trešais stāvs. Mēģinājumi sarunāt, lai tiktu parterā, stāvēt kājās.. diemžēl tiek kategoriski noraidīti. Nākas vien čāpot augšā. Ārzemniekus nemana, šķiet pārsvarā holandieši, taču zāle pārpildīta. Pats koncerts gan negaidīti mierīgs.. sākumā. Vēlāk, jau sēžamkrēsli tika novākti un mati plīvoja i uz skatuves, i mums :) Cilvēki dzied līdz.. kā nu māk, tā maun. He, blakus Annai tieši ausī, pusmūža kundze nelabā balsī dikti mēģināja soprānu no sevis iztaisīt. :D Jauki, jauki.. starpbrīdis tiek pavadīts mēģinot iekļūt aizkulisēs, diemžēl kods visā, durvīm un nekur tālāk par labierīcībām nevar aizklīst. Ar vietējo žurnālisti tiek sarunāts, ka uz skatuves uzmetīs Annas vēstuli Šāronai. Tas arī tiek darīts un varam turpināt izbaudīt koncertu pilnā balsī. Jāpiemin vel korpulentais apsargs, kurš starpbrīdī, pēc mūsu uzstājīgajiem jautājumiem solījās noskaidrot vai būs iespēja satikt grupu pēc koncerta.. Tad nu otrā koncerta daļa, kas izrādījās vel jaukāka kā pirmā, rada superneaizmirstamas emocijas. Patīkami redzēt smaidus un pozitīvismu cilvēku sejās pēc koncerta atstājot zāli. Mēs arī prieka pavadīti dodamies uzmeklēt minēto apsarga kungu. Tas arī izdodas, un ar vārdiem: "..Bet, Es Jums neko neesmu teicis.." norāda uz koncertzāles sānizeju. Pasakāmies un drīzumā jau esam ārpus arēnas gaidot grupu. Kompāniju sastāda vel padsmit aktīvākie apmeklētāji. Re čalis no Vācijas, vietējie, taču mēs šķiet esam veikuši vistālāko ceļu. ar to protams lepojamies. Pirmais tiek sagaidīts grupas basģitārists.. Sveicieni, Annai foto un autogrāfs, es gan aprobežojos ar sveicienu un gaidām tālāk. Pēc pāris desmit minūtēm iznāk arī vokāliste, Šārona, tad nu visi spiegdami metas pēc autogrāfiem un fočēties. Es protams nespiedzu :P.. taču bildi dabūju. Prieks.
Līksmā solī, koncerta iespaidā miegs nenāk, dodamies uz koffee shopu, ja reiz Holandē, tad tie labumi jānoprovē. Ir gan vēls un kosmiskās kūkas vairs necep, tad nu iepērkam gramu hašiša. Tas tūliņ tiek sadalīts pa pusēm un turpat, vietējiem darbiniekiem asistējot, tiek uztīti divi jointi. Pīpēt gan telpās nedrīkstos tamdēļ ar laba ceļa novēlējumiem dodamies pilnīgi tukšajās pilsētas ielās, dienā pārpildītajās tirgotāju ielās, nevienas dzīvas dvēseles, neskaitot divus Latviešus, kuri kurī zāli. Varbūt es, kā ikdienā nepīpētājs, kaut ko ne tā darīju taču manāma efekta no šī brīnuma nav.. Tad nu tā.. vienu jointu pataupījuši, ko Anna plāno vest mājup, klīstam pa naksnīgo Hērlenu. Ir arī smukas vietas.. šo to sabildējam, arī sevi :) Ap diviem naktī esam pie Iris. Paldiesiņš namamātei par guļammaisiem, varam likties uz auss. Pēc četrām stundām jāceļas, taka ātri vien iemiegam.

20.11.08
Gulēju šīs četras stundas, taču pamostoties tāda sajūta ka būtu vismaz astoņas nogulējis. Gari, reālistiski sapņi.. laikam, kaut ko tomēr izpīpētais bija ietekmējis. Jūtos mundri un sapakojušies, Iris ceļakājai dotos augļus nobaudījuši dodamies uz naktī apstaigāto staciju. Biļete uz Venlo, jau vakar iegādāta taka nevajadzētu būt problēmām. Rīta kola un ērtā vilciena pusotrajā stāvā štukojam kaut ko smieklīgu, līdz pienāk brīdis, kad esam Roermundā, kur nu uzdevums ir pārsēsties citā vilcienā. Laiks 8 minūtes, taka vajadzētu būt pietiekami, pirmās piecas minūtes nesekmīgi meklējam īsto vilcienu, ārā ar vel tumšs, beigās gan atradām vistālākajā stūrī mūsu transports līdz Venlo. Neilgi un esam atkal pie vakar redzētās riteņu jūras Venlo stacijas tuvumā. te nu būtu jāsagaida busiņš uz lidostu.. Internetā sarakstā skatītais nekādas šaubas nevieš, pēc divdesmit minūtēm pienāks autobuss, un laicīgi esam lidostā.. Pagājusi jau pusstunda un no autobusa ne miņas.. Informācijā, viss ko pasaka, ka tā ir vācu kompānija un vietējie neko par to nezin. Pēc uzstājīgas prasības iegūstu kompānijas telefona numuru. Zvanu.. izrādās, ka šī autobusu līnija nav populāra, tamdēļ ja iz vajadzība no Venlo tikt uz lidostu jāzvana un divas stundas iepriekš jāpiesaka autobuss. Nolamājos. taču atbildība, liek štukot izeju no, tai brīdī šķietamās bezcerīgās situācijas. Tā kā līdz lidojumam pusotra stunda, nav daudz variantu.. jāmeklē taksis. Stacijas darbinieku norādītais takšu stāvlaukums.. biedējoši tukšs. Arī uz ceļa takšus neredz laiks iet un līdz lidojumam stunda. Beidzot pēc skata parasta mašīna piestāj takšu stāvvieta. Steidzot klāt vaicāju, vai nezin, kur te taksis. Kā izrādās Holandē takšiem ir dzeltens numurs un tas ir vienīgais, kas norāda uz tā esamību. Skaidra nauda pa abiem kopā 48 eiro. Kundze pie stūres nosauc cenu, līdz lidostai... 60 eiro. Skaidroju situāciju un saku, ka vairāk nav.. Seko kundzes zvans kompānijai un smaidīgs aicinājums kāpt iekšā, aizvizinās pa 45 eiro :) prieks, un kā zirgakmens no sirds novēlās. Taksis ērts, ātrs Mersedes. Varētu mūžīgi tādā sēdēt. Esam lidostā, līdz lidojumam 15 minūtes. Tagad gan uzdevums ienest jointu lidmašīnā.. Ņemot vērā apstākļus, Anna sev domāto mantu ieslēpj krūšturī, un nu cilpojam caur drošības kontroli. Man bez aizķeršanās, taču Anna pīkst.. nu viņu individuāli skenēs ar rokas detektoru. Es muti vaļā uz pauzes, galvā jau doma, ka arestēs, mājās netiksim. Kā izrādās pīkstulis tieši uz krūšturī iestrādāto metāla stīpiņu reaģē. Drošības kundze taustās kaut ko ap Annu, es joprojām uz pauzes, vispār nekustos, skats droši vien ka rēcīgs, bet nu tad es nesmējos.. huh viss kārtībā, labi noslēpts bija un esam lidmašīnā. Šodienai stresa pietiek. Vēl gan Skavstā astoņu stundu gaidīšana. Vai priecīgs ka tik tālu nu esam, vairs i domāt negribas, pa kāda veida nepatikšanām, lai gan plānā vel uz Latviju nogādāt 'Holandes labumu'. Saulaina diena Skavstas lidostas apkaimē, daudz nedomājot izlemjam stopēt uz netālo Nīčepingu. Veikli gan piestāj Ryanair pilots, braukdams uz Stokhomu. Kāpēc gan ne un pa bāni stundas laikā esam Stokholmā. Ceļā, labā angļu valodā, daudz interesanta par Ryanair un vispār pilota darbu uzzinām. Tikuši Stokholmas priekšpilsētā Solnā bankomātā izņemam nedaudz finanses, ņemot vērā, ka esam nedaudz pārtērējuši iepriekš paredzēto budžetu, pārāk gan tērēties neplānojam. Iepērkam gardos cepumus, šādus tādus labumus, ieturam pusdienas un ar metro dodamies centra virzienā. Jāpiezīmē ka ar metro braucu pirmo reizi dzīvē. Nekas speciāls gan taču fakts paliek fakts. Kā jau dzirdēts daudz musulmaniskas izcelsmes cilvēki arī melnīši. Taču laipni visi, ja ko vaicā paskaidro, parāda ceļu. Pozitīvi. Stokholmā diezgan vēss novembra beigas kā nekā, sniega gan nav.. Mierīga pastaiga ar bildēšanos smukās vietās un tāpat.. galu galā līdz ar tumsu esam iepirkšanās ielā, kurā nu iečekojam veikalus, šis tas tiek uzmērīts, taču pārāk uz pirkšanos prāts nenesas, un ielas tirgoņu "Spešal for jū" taisīts hotdogs pavada ceļu uz autoostu no kurienes stundas miega brauciens tumšā autobusā atpakaļ uz Lidostu. Pēdējās kronas tiek notērētas lidostas iepriktuvē par sāļajiem riekstiņiem,kuri ar troksni turpat nokrīt uz izbirst uz grīdas :) Neko darīt, nav liela bēda. Dārgi katrā ziņā nebija. Šoreiz drošības kontrole bez problēmām, un ap pus 12tiem esam Rīgā. Miers un bērziņš..

Viennozīmīgi daudz jaunas pieredzes priekš divām dienām. Misēkļi no kuriem nākotnē vēlam būtu izvairīties, taču ir būts un labs darbs, kas padarīts. :)

Pāris bildes.. Šeit

Super!

Ļoti labi jaunumi.. mans darba plāns tiek uz pusi atvieglināts tādējādi 18 stundas, kuras man bija jānovada vienas nedēļas laikā ir izstieptas pa divām nedēļām.. un tad nu reizēm ir tik viena stunda dienā '',) plus katra otrā piektdiena brīva!! šorīt agrais cēlien sešos, jo devos uz Yunchengu fotografēties jaunai vīzai, vis veikli un uz pēcpusdienas stundām biju atpakaļ.. taču nebija mana co-skolotāja.. Novadiju stundu viens. Tik reāli, varētu vislaik viens vaīt, tāda jautrība, var kauto pamuļķoties un skolēniem ar lielāks prieks, ka rūgušpods nevaktē visu vislaik.. nlab nav jau tik traki ar viņu.. taču bez viņas bij varen jauki :) un jā.... ir izdīguši mani Latvija gurķi, tomāti, pagaidām trīs, gaidu varbūt vel kāds būs.. :) Rīt svināmā diena! Turās! :)

PS - Yunchengā no kompānijas darbones saņēmu solijumu, ka mans pods tiks salabots steidzamības kārtā, jo izteicos, ka jau mēnesi nefunkcionā Orbis.

un istabā man ir ģitāra(bildē), Yunchengā noskatiju līdzīgu kā man Latvijā bija pa 280 yuaņiem ti 22.50 Ls, taka vainu šomēnes, taču visticamākais ka no nākamās algas man būs īsta :)

Gaidu dāvanas!

Ir! Beidzot, pēc div'arpus nedēļu gaidīšanas, saņemta vēstule no Latvijas, taka droši izplatu savu pasta adresi, un ņemot vēra, ka nāk jubileja, gaidu šprotes, Bauskas alu, jauno Mistēriju un citus labumus.. Ir arī beidzot sācies darbs man, vismaz ir ko darīt, mācu par to kā aizsargāt vidi, utml.. Saprašana gan nav pārāk liela no studentu puses, taču, to man skola nokomandēja mācīt.. Esmu uzzinājis, ka ģitāra te maksājot 100 yuaņus (7.5 Ls) neticas gan, taču jau trīs cilvēki tā apgalvojuši. Būšu pilsētā, noskaidrošu. Būtu jau jauki, ja tā, 100% nopirktu, kaut rīt. Ir vel kāda šāde, asais ēdiens ir izmācījis manas garšas kārpiņas, un tagad man vārīti kartupeļi ar sāli ir daudz pa pliekanu, prasās asumiņu.. nezinu, kas būs, kad tikšu atpakaļ Latvijā, moš' pat vasabi ēdīšu.. tas tā. Vel esmu uzgājis lētu ceļmalas ēstuvi pie skolas, tas noder, lai brīvdienās nav uz pilsētu jāvelkas, ja sagribas ēst negatavojot :)

Fotogalerija

Reku, tagad i pieejama arī fotogalerija ar šādām tādām bildēm.. ir arī bildes no maniem apartamentiem. Tas tā, ja kādam interesē kā pie manis izskatās.. :)

www.picasaweb.google.com/braaleens

Ķīnas kalnos, lauku ciematā..

Agrs modiens, šodien lieli plāni. Aizdoties beidzot līdz kalniem, smogs gan paliels taču esmu sarunājis, ka mani sagaidīs viens no skolniekiem un pavadīs kalnos, kā arī parādīs dzīvi lauku ciematiņā, kurā dzīvo. Izmazgājis veļu, pats nomazgājies, šoreiz bez somas, kātoju uz pilsētu, ieturu brokastis, ar taksi līdz pilsētas otrpus, kur stopējiens uz ciematu, apmēram Salacgrīvas izmēra apdzīvota vieta no Jishanas 10 km attālumā. Kā jau cerēts pirmā mašīna apstājas taču nenogādā mani galapunktā, aizved kādus 8 km līdz citam ciematam. Šī nostopētā fūre līdzīgi, kā iepriekšējā kurā braucu bija tēva un dēla apdzīvota. Arī šoreiz ātrumu noteikt nevarēja, lauku ceļa un mašīnas trīcēšana iespaidā, spidometrs kā atspere svārstijās amplitūdā no 40 līdz 100 km/h. :) Līdz galamērķim vel 2 km tad nu lēnā garā dodos, taču nav tālku jāiet jo atkal noķeru mašīnu, šoreiz tieku uz nozīmēto ciemu, kur mani jau gaida Lielais Okeāns( skolnieks, angliski man stadijās priekšā kā Big Ocean, tad nu tā arī viņu saucu.).(turpmāk tekstā O.). Apkārtējo uzmanība viennozīmīga, puika saka, ka ārzemnieks te nav vel redzēts. Tā arī izskatās. Dodamies kalnu virzienā, ar kājām kādi divi km līdz citam ciematam un tad kalnos, ne pārāk augstu taču nav arī luste mocīt sevi. Iespaidīgo karstumu remdeni nomāc spējais vējš, man jau patīk. Ar mani iniciatīvo nostopējam mašīnu arī līdz šim mazajam ciematiņam. Iepērkam padzerties un kāpjam kalnā, zeme sausa un pilna ar asajiem ērkšķainajiem krūmiem, kas man, kā šortu nēsātājam, skrāpē uz nebēdu. Kalna smailē manāms taka forts, izrādās senos laikos te līdzīgā vaidā kā lielāko daļu no lielā Ķīnas mūra ir no presētas zemes veidota siena, forts lai aizsargātos no iebrucējiem. Izskatās jau iespaidīgi. nedaudz gan bailīgi, kad kāpjot pār sienu kāds gabals nošķeļas un noripo lejā ielejā. Kāpju uzmanīgi. Bildēju bildes ar savu telefonu, tāpēc par kvalitāti lūdzu nesūdzēties. no augšas ielejās skaiti skati žēl gan ka smogs un tālāk neredz. Ir arī alas, kur var normāli dzīvot, kāds te jau to darījis vai vismaz piknokojis jo ugunskura vieta. Ja nebūs kur likties varu iet tur dzīvot. Kalna smailē atpūšamies. tieku kronēts par pirmo ārzemnieku ši vietā, nevar jau būt drošs taču mans pavadonis tā izteicās. Cepina karstums. Pavērojam ainavas un lēnā garā dodamies lejā, kur mani piekalnu ciemā gaida izstaigāšana par O. trīs tēvu majām(viņš skaidroja, ka esot trīs tēvi, taču pēc manas saprašanas tie i onkuļi) Tad nu pirmais nebija mājās, otrais pacienāja ar sīpolmaizi, zupu un lipīgiem smiekliem. trešam bij tik sieva un bērni mājā, tur atkal tiku cienāts, gan atturējos, apēdu vien mazliet maizi. Visās mājās stilīgas gultas, ļoti lielas un apsildāmas tādā veidā, ka ziemā ir iespēja un tiek kurināts zem gultām esošās krāsnis. Ieklīstam ciemata pamatskolā, tas bija skats ka visi bērni uz balkona un pie logiem saskrēja mani ieraugot. Saldējums un ceļš uz ciematu nr1, lai apciemotu puikas vecmammu. Paveicas un kāds O. zināms ķīnietis uz moča piesakās mūs nogādāt galamērķī. Braucam trijatā uz moča, te tā vispar populāri. Vējš sviplo, mati plīv. Vecmamma, kā jau visas vecmammas uztaisijusi ēst, nav gan pārāk gardi, tāsd dīvains miltu, dārzeņu un garšvielu maisijums, taču sekojot O. piemēram izēdu, no papildporcijas gan atsakos. Ja padzīvošos pa ciematu vel kādas pāris stundas, ome solās uztaisīt ķīniešu pelmeņus. Nu man jau itkā nav kur īsti likties, tad nu piekrītu. Izstaigājam nedaudz laukus, līdz upei, pareizāk dubļains kanāls, kurš iztekot no Dzeltenās upes (Huanhe), tamdēļ arī atbilst Huanhe ūdens kvalitātes standartiem.. :( Fermeri manot mani, līdzīgi kā menti Siānā, kaut kur dabū fotoaparātu un foto sesija ar bārdaino rietumnieku var sākties :D. Manu bērzus, diemžēl mans jautājusm vai te aug ozoli, netiek saprasts. Līdz Jāņiem vel laiks, lai atrastu kādu.. Atpakaļ O. omes mājā, pelmeņi jau top, palīgā salasās vel trīs pensijas vecuma kundzes, visas prasa vienu jautājumu.. no kurienes esmu.. Izdzirdot Lathuoveiya, vairs neko neprasa, neizskatijās ka viņas zinātu, kas tas pa zvēru. kad pelmeņi jau gatavi, iepriekš minētais moča vadītājs ierodas ar svētku arbūzu. visiem prieki. Paēdu, ir gardi, taču olas ar zāli, neaizstāj gaļu, kam es pelmeņos dodu priekšroku. Nav sliktāk, bet savādāk. Atvados, tieku apdāvināts ar Ķīnas tēju. Pēc neilga laika ar busu esmu jau Jishanā. Kartupeļu, tomātu pircis un dzīvoklītis.

Kas jauns?

Esmu atpūties no atpūšanās, un varu vel atpūsties darbs tiki pirmdien.. varbūt? nu šoreiz jābūt. eksāmeni tiešam ir cauri. Esmu iegādājis puķīti podā saucu viņu par Margaritu. :D Bija forši, kad pirku pirku arī podiņus kur iestādīt tomātus, gurķus. Kad paprasīju vai var nopirkt arī zemi, pārdevēja teica jā, pagriezās pie tuvākā koka un ar tr guļošo lāpstiņu izraka :D Jā esmu iedēstījis tomātus un gurķus, Pēc labākajām Anastasijas norādēm, lai aug un mani ārstē. Gan 9 minūtes turot mutē sēkliņas, dažas netīšām apēdu :) bet pārejās iestādītas. Bija zibens, smuki tāds visā garumā līdz zemei. tad nu paspēju izskraidīties pa lietusgāzi jo nācu no pilētas. Patika, un prieks. Vakar iegādāju kompim tumbiņas. Lai viņš priecīgāks, savādāk kamēr biju prom galīgi uzkāries un nācās pārinstalēt windows. Taka viss no jauna bija jāinstalē un pāris dokumenti zudībā palikuši taču pārejas ok. Spēlēju zoli, daudz. Rīt plāns uz kalniem doties, turās!

Brīvdienu/Lieldienu pieraksti.

6.04. - 13.04.

Jishan - Hejin - Xian - Baoji - Xian - Yuncheng - Jishan

Pirmdiena.
Tad nu tā. Saņēmis algu, iepircis sadzīves preces, saštukoju kartes, ko izprintēt. Sapakojos un pirmdienas rītā atstāju savu dzīvokli. Skolas kafejnīcā iepērku graužamos, ūdeni. Printētavā izprintēju karti. Atsveicinās no vārtu onkuļa un dodos ceļā. Cenšos notvert taksi, lai tiktu caur pilsētai uz stopēšanai paredzēto vietu. Taksis gan atrodas jau gandrīz pilsētā, pāris minūšu skaidrošana kur gribu tikt un drīz vien esmu vajadzīgajā vietā. Karsts ka traks un ceļu turpinu t-kreklā, šortos. Kādu brīdi minstinos stopēt, it kā vieta nav laba paeju vel nedaudz, līdz saņemos un pastiepju roku. Kā uz mājienu pirmā mašīna piestāj. Divi nenosakāma vecuma ķīnieši ar kartes palīdzību saprot kur gribu tikt. Šie braucot uz Hejinu, pilsēta rietumos no manas Jishanas, nav pārāk tālu(~30km) taču tur garām trauc bānis uz Siānu, kur plānoju šodien aizstopēt. Ceļā tiek runātas daudzas tēmas, nu kurām gan daudzas palika man nesaprastas, taču uzzināju ka abiem i ģimene, bērni un abi esot no Hejinas. Katrā ziņā priekš pirmā stopējiena Ķīnā ļoti pozitīvi. Tikuši Hejinā braucam pilsētā. Es skaidroju ka vēlētos tikt uz pilsētas nomali, lai stopētu tālāk uz Siānu. Valodas barjera atkrīt, kad tieku aizvests vietējā bērnudārzā, kur satieku Džeffu no ASV, kurš Ķīnā jau trešo gadu pavada kā skolotājs. Pāris smieklīgas sarunas par un ap ķīniešiem. Brauciens uz riteņa bagāžnieka caur pilsētai. Kontaktu apmaiņa un ceļu turpinu viens. Nomales ēstuvītē ieturos ar burgeru un kolu. Drošības pēc viesmīlei uzjautāju, kur īsti kartē atrodos. Skaidrojums izvērtās,apmēram 1km pavadīšanā, drauga pasaukšanā un ļoti ilgā smiešanās tūrē, mēģinos saprasties. Līdz man apnika, izgāju uz ceļa, izstiepu Iķšķīti un iekāpu pirmajā mašīnā kas brauca. Mani pavadoņi izskatījās nedaudz apjukuši tomēr priecīgi māja un smaidīja. :) Mellls džips, tumši logi, iekšā jau piecas ķīnieši, arī man un somai vieta atrodas. Visi smaida, kaut ko tipa runājam. Izstāstu plānu tikt uz Siānu. Šie tik nobrīnās kāpēc es nebraucu ar vilcienu. Paši braucot uz citu pusi, taču aizved ~ 5km līdz bānim un novēl laimīgu ceļu. Arī šie jaukie cilvēki piedāvāja cigareti, tas gan notika visās 6ās mašīnās ko kopumā nostopēju, pīpē te gandrīz visi.
Pie bāņa maksas punkta sasveicinos ar vietējo policista kungu, atsakos no autobusa vadītāja piedāvājuma braukt uz Siānu un čāpoju uz bāni. Tas, ka ar kājām aizeju pa bāni nerada ne mazāko satraukumu ne policistam ne pārējiem maksas punkta darbiniekiem, taču braucot novēroju, ka te ir diezgan vienalga, šķiet, ka neviens neko neteiktu arī ja sauļotos uz trešās joslas. Uz autostrādes mašīnu maz ,taču daudz jau nevajag un otrais transportlīdzeklis, kas brauca - apstājās. Šoreiz fūre. Kabīnē tēvs un dēls pīpē. Tieku nosēdināts pasažiera vietā, kamēr puika (20 gadi) iekārtojas gultā. Pāris viņu lauzītos angļu vārdos un manā jaukajā, Ķīniešu mēlē, taču pārsvarā ar žestiem, un kartēm sazināmies. Solās aizvest pusceļu līdz Siānai. Braucam lēni.. spidometrs salūzis tamdēļ nevar precīzi noteikt, taču liekas ~ 70 pa taisnu ceļu, pret kalnu uz 50 km/h un ripojot no kalna, ieskrienamies kā bulta līdz ~ 90 km/h!!. Mašīna trīc un grab tomēr fūrē augstāk sēžot var tālāk redzēt un labāk novērtēt iespaidīgās aizas apbrīnojamo terašveida lauksaimniecības kultūru. Braucam, braucam.. un aizbraucam līdz Siānai(280km), laikam biju pārpratis viņus kad zīmējāmies pa kartēm taču man der Siāna. Pa apvedceļu aizvizināmies līdz vietai, kur atiet ceļš uz Baoji. Priekš manis perfekti, zināšu no kurienes rīt stopēt. Ticis Siānā štukoju kā uz centru. No vietējiem izdibinu, ka jāgaida autobuss 222. Drīz vien esmu pārpildītajā autobusā 45 minūtes kratoties uz Siānas centru. Autobusā iepazītos ar tūrgidu Tomu, labā angļu valodā tieku apskaidrots par Siānas labākajām apskates vietām, cenām un kopumā ļoti saturīga saruna pusstundas garumā. Centrā saņemu bezmaksas karti, norādi uz hosteli, atvados no palīga un esmu senās Ķīnas sirdī, pie zvanu torņa(bildē). Siānas centrā vecpilsētu ieskauj seni mūri ar vārtiem katrā debespusē, Grezns zvanu tornis, bungu tornis un citas skaitas būves vairumā. Prieks pilnībā. Daudz ārzemnieki, pēc neilgas meklēšanas uzeju interneta kafē. Sazinos ar Latviju un ar vebkameras palīdzību parādos, kāds nu esmu. Sarunas un esmu atkal pilsētvidē. Smuki viss mirgo un krāsains, kā jau Ķīnā. Staigājot pa pilsētas ielām, veikaliem, pienāk vakars. Plānā iepriekš atzīmētais hostelis, kur pa 50 yuaņiem tieku izguldīts istabiņā ar vel trim biedriem: ceļotāju pāris no Anglijas un franču ceļinieks. Jaukas, angliskas sarunas, duša, miega alus un dusa.

Otrdiena.

Izgulējies divstāvu gultas augšstāvā piecēlos ap 10tiem, tieši kā laikā, lai sakoptos un uz 11, kā plānots pamestu hosteli. Sakārtojies un somu plecos atvados no istabas biedriem, reizē ar francūzi dodamies pilsētā. Pavīd doma aizšaut līdz Terakotas kareivjiem apskatīt, taču ceļā vien divas stundas aizietu un nauda ar nav tā ka var apkārt mētāties. Izlemju stopēt vien uz Baoji. Ieturējies ar ķīniešu ielceptuvju gardumiem ar nu jau zināmo 222 autobusu dodos uz nomali. Ceļā diemžēl pa logu pamanās izkrist mana nupat kā iegādātā Shaanxi(province, kuras centrs Siāna) karte. Teorētiski ceļu uz Baoji zinu taka nolemju stopēt vien bez kartes. Pie uzbrauktuves remdēju slāpes ar alutiņu, karstums cepina tā, ka nākas izmantot kreklu kā galvassegu. Tā pa īstam uz bāņa neticis nostopēju mašīnu, datortehnoloģiju tirgonis darba darīšanās uz Baoji. Šoreiz tā bija kāda 5 mašīna, kas brauca, laika izteiksmē stopēju ~ 1 minūti. Ceļš gan izrādījās ilgāks kā plānots jo pirmajā propkā, lai tiktu caur maksas punktam gaidījām ~ 45 min, un tālāk ceļu aizšķērsojis traktors mēģinot izvilkt fūri, kas no pretējās joslas nolīdzinājusi apstādījumus un uz mutes iegūlusies grāvī. Papildus pusotra stunda, taču ko vajag to vajag, mierīgi pārsvarā laiku pavadīju lasot līdzpaņemto Mistēriju. Galu galā ap 4triem biju Baoji. Pēc norādēm, atmiņas un vietējo palīdzības atradu Andas dzīvesvietu. Ierodoties tiku priecīgi sveikts, un bez atelpas, pārāvis jaunu kārtu, devos uz ķīnieši vakariņām. Glauna mašīna nogādāja mūs restorānā, es daudz ko nesapratu, tāpēc paļāvos uz Andu, kura šādas reizes teicās piedzīvojusi jau vairākkārt. Kopā 7ņi vakariņotāji.. jauka atmosfēra, trim valodām mijoties pasākums uz goda.
Izraksts no rīmēm -

Pirmo reizi baudu Ķīnas šņabi,
Apaļš galds un ēdieni, ka biezs.
Kundze melnā no manis sēž pa labi,
Tālāk kundzes vīrs un vēl kāds runu biedrs.

Saēdos visādus labumus, sadzēros ar tā labi, taču.. kas pa daudz, tas pa skādi.. Beigas pat ne visai atceros.. noballētais vakars garantēja smagu nakti un grūtu rītu. Tā arī bija, trepēs paklupu un pārsitu pieri.. - pauze smiekliem, sašutumam vai kas nu kuram nāk prātā - . Šoreiz gan ok, tāda strīpiņa vien, negāzās asinis un no rīta jau pavisam smuki. Protams divreiz krist un ar ~3 cm nobīdi pieri pārsist, tas ir jāmāk. Lai vai kā vakariņas pavadītas un pāris labi draugi Ķīnā tagad man esot. :)

Trešdiena.

Drūmu jutu rīts, veras smagi plaksti,
Vakardienas vakars vieglā miglā tīts.

Doma viena - padzerties un rast
Atbildi uz jautājumu, kas ir vakar sadarīts..

Īsāk sakot ķīniešu fūga. Diezgan smaga, taču miegs ārstē visu, galva neraugoties uz traumu jūtās labi. Līdz pēcpusdienai jau ir puslīdz ok un varu doties iečekot mācību procesu Andas bērnudārzā. Tieku laipni sveikts nu bērnu un skolotāju puses. Fotografējos un tieku vienkārši fotogrāfēts. Skaļi gan te, ausīm jāpierod bērni sākot no 3 gadiem visi spiedz, cits baidās, cits jokus taisa, kopumā jau jauki, pašam gan liekas ka mierīgāks darbs vidusskolai mācīt. Vakarpusē mājās gatavota zivs, rīsi.. ņamm. Paēdiens, filma, miegs.

Zaļā ceturtdiena.

Rīta pusē kamēr meitenes darbā izstaigāju pilsētu, kārtējo reizi izmēģinot kādu jaunu Ķīnas gardumu, viss ceptais ir ass, tas nu ir skaidrs. Pilsēta gara pa ieleju izstiepta, izstaigāju upes parku, novērojot pūķu laišanu debesīs. Ir jau smukas Ķīnā visādas te izdarības, protams uz ceļa haoss, kaitina pīkšķināšana, to dara vajag vai nevajag. Veikalos iepērku pāris nepieciešamās preces, izstaigājies un izvēdinājis galvu esmu dzīvoklī uz diendusu, lai vakarā ietu spēlēt boulingu.
Ar Andu esam boulinga centrā, te parasti nāk bagātais slānis, biznesmeņi, un tādi kā mēs :) Anda satrenējusies, neatstāj man cerības 6:0 sērijā. Taču varu attaisnoties ar pieredzes trūkumu, un jebkurā gadījumā, labi pavadīts laiks. Nospēlējušies boulingu ceļš ved uz pilsētas centru kur satiekam Juanei lai pavakariņotu. Dodamies ēst Karstpodu(HotPot). Doma tāda samaksā 30 yuaņus(Ls 2.36) no cilvēka un divu stundu laikā ēd un dzer cik gribi. Ēdienu izvēle maksimāla, protams nav siers un krējums taču daudz un dažādi var atrast. Uz galda vārās pods ar ūdeni tur tad visu var mest iekšā(var arī nemest un ēst tāpat) taču tā pati doma ka var visu mest iekšā un taisīt pats savu superzupu. Tā arī darām. Jā arī alus ir pieejams cik var izdzert, ja Latvijā pa Ls 2.36 tāda iespēja būtu tad nu jā.. Labi ka tā nav. Rezultātā esam saēdušies.. pareizāk, pārēdušies, garšīgi gan, un ar taksi stūrējam mājā. Ar labu nakti.

Lielā piektdiena.
Ilga guļa. Uznākusi iedvesma, rakstu rīmes. Laiks izdevies, pēcpusdienā dodamies uz Darbļaužu parku vai tamlīdzīgi. Ķīnā parks ir taka atrakciju parks kur ir viskautkas pieejams. Izmēģinu roku balonu šaušanā, bumbu, bumbiņu mešanā. Smieklu devu dāvā spoku mājas apmeklējums, tāda briesmu deva sen nebija bijusi.. :) Smukās, smukās bildēs ar Budu sabildējos. Tad nāca uzstāšanās kārta, redzot ķīnišus dancojam vietējo mūzikas entuziastu pavadījumā daudz nedomājot gājām bariņā, protams viņiem vairs dejošana nebija prātā visi aplī skatījās un plaudēja mums. Neesmu gan tas lielākais dejotājs un uznācien's nebij ilgs, tomēr jautrības deva laba :D. Zoodārzs piedāvāja apskatīt un pasmieties par dzīvniekiem, ķīniešiem un mūsu pašu idejām. Staigāšana gan nogurdina un no plāna izmēģināt katamarānu atturamies. Laiks labi pavadīts kā reize labai ķīniešu filmai "Unknown Pleasures", ar pleasures gan nekāda sakar nebija, un filma bija nenosaucama žanra un ar tik sviestainām idejām, un laika vilkšanu, nonācām pie secinājuma ka uztaisīta kā pret Faluņguņ propagandas filma ar noteiktu garumu tāpēc reizēm vienu kadru var rādīt 10 minūtes, kā brauc ar moci. Vispār ja ir iespēja, noskatieties. Naktsmiers.

Klusā sestdiena.
Sestdien pa dienu izstaigājis pilsētu izmēģinu roku(karti) bankomātā un šis strādā, pietam komisija apmēram 80 santīmu, tad nu šomēnes būs ok, izņēmu pārsimt juaņus, lai nostabilizētu savu finansiālo stāvokli. Vakarpusē dodamies vakariņās, piebiedrojas arī ķīniešu draudzene Laura, plāna nobaudīt slaveno Pekinas pīli. Un jāatzīst ir laba. Tur sistēma kā viņu ēst un kad atbrauksiet vai ēdīsiet tad paši redzēsiet, katrā ziņā iesaku nobaudīt. Pie galda Laura rūpējas par jautrību, šad tad pašai neapzinoties, taču man ķīniešu paradumi pie galda likās tik smieklīgi, ka līdz asarām un vēdersāpēm. :D Jauki jokojot mēģinām tikt galā ar ēdamo, taču esam visi pārēdušies un galds vēl krietni pilns. Neko darīt. Dodamies tālāk uz Spēļu izklaides vietu, tāda kā agrāk bija Labirints Rīgā, visādas šaujamās, braucamās, metamās, lecamās un sazin kādas vel spēles. Tiek izmēģināta rollerslidošanam tipa tās dīvainās skrituļslidas ar ratiem taka mašīnai katrā stūrī.. Kritu, cēlos, sanāca, nesanāca.. galu galā biju sasmējies un noguris. :Devāmies mājup atpūst. Rīt Lieldienas!

Lieldienas!
Kārtīgi izgulējušies lieldienu rītā. Esmu priecīgs šogad pamodos pirms Latvijas saullēkta, taka jūtos ļoti labs latviešu lieldienu svinētājs. Andas aizsmakusī balss, ļauj viņai palikt mājā, kamēr mēs ar Juanei dodamies uz lielveikalu pēc lieldienu labumu iepirkšanas. Sarakstā Olas, speķis, sīpoli, majonēze, kartupeļi, gurķi, tomāti, augļi un saldējums. Savām vajadzībām iepērku vel miltus, sviestu un sieru, tas gan nebija īsts siers, tāds plāksnītēs, bet vienīgais kāds pieejams, tad nu nekas cits neatliek, ja gribās sieru.. Mājās braucam ar dīvaino mazo mašīnīti/taksi. trīc un grab , bet kaut kā forši jūtās. Mājās sākam gatavot, Vāram vakar iemērktās latviešu pupiņas. Mizojam kartupeļus, rīvējam. Cepam speķi ar sīpoliem, taisam salātus.. Krāsojam Lieldienas olas. Juanei gan latviešu tradīcijās nav pārāk saprotamas, tamdēļ piemēram olu krāsošanai paredzētās sīpolu mizas ir jālasa ārā no miskastes :D. izmantojam garšvielas, ārā saraustās lapiņas, skujas rīsus.. un galā smukumsmukās lieldienu olas. Komplektā ar visiem labumiem brīnumjaukas Lieldienu vakariņas. Protams olu kauja, sāls. Plānā baznīcas apmeklējums, ar iespējamo Lieldienu dievkalpojumu, diemžēl nekā, baznīca, kā izmirusi, tumšs, tad nu izmantojam brīdi un sabildējamies šai iestādē, kas līdzīgi, kā baznīcele manā ciemā goda vietā tur uz balta uzšūto sarkano krustu. Lieldienu pastaiga un ieturot dienvidāfrikāņu `lieldienu tradīcijas` skatāmies Drakulu :)

Otrās Lieldienas.
Nedēļu pavadījis nu došos mājup uz Jishan. Pamodies rīta pusē sapakojos, atvados un esmu atkal ceļā. Ar 6to autobusu nonāku centrālajā stacijā, kur iegādāju karti, lai saprastu kur īsti jādodas. Taksis nogādā piebāņa rajonā un ar pirmo rokas mājienu nostopēju mazu baltu mašinīti, un šoreiz cepuri nost, ātri pārsvarā uz 130 km/h un bez aizķeršanās esmu drīz jau Siānā. Saprašanās gan nesanāk pārāk pareiza, un esmu ievests Siānā. Laiks toties smuks un ar gardām nūdelēm ieturos. Jauna karte un nu štukoju kā tikt ārā, jo Gribās pa šodienu tikt galā. Ar nu jau zināmo 222 autobusu braucu līdz bānim, kas ved uz lidostu. Ar takša palīdzību aizvizinos līdz apvedceļam. Uz ceļa karsts, stopējas labi taču visas mašīnas brauc taisni uz lidostu, kas man īsti neder. Mēģinot ar kājām iet caur maksas punktu tieku apturēts ar vārdiem ka bīstami, un nevar iet. Te laikam pie lielpilsētas nopietnāk tiek uztverta tā lieta. Nostopēta kārtējā uz lidostu braucošā mašīna, tiek sarunāts ka izvedīs mani caur maksas punktu, lai varu iet uz apvedceļu un ķert mašīnas sev vēlamajā virzienā. Pateicoties un be careful pavadīts gar bāņa malu dodos uz Siānas apvadceļu. Karsts un ņemot vērā ātrumu mašīnas nemēdz stāties. Esmu sašutis ,kā tā var. Stopēju jau 10 minūtes!! Te nu piestāj kungs ar Hondu, pats gan brauc uz Siānu taču aizved mani līdz vietai kur atiet ceļš uz Yunchengu. Ūdens beidzies.. karsts un suta. Nepaspēju ne sākt stopēt ka piebrauc menti. Domāju, kas nu būs. Skaidroju ka gribu tikt uz Yunchengu utt. bet kāpēc nebraucu ar vilcienu šie nesaprot. Tiek sazvanīta kāda ķīniešu meiča, kas saprot angliski tad nu izskaidroju ka stopēju. Kā par brīnumu viņa zin, kas ir stopēšana, taču paskaidro ka Ķīnā nav pieņemts un, policisti mani aizvizinās līdz maksas punktam, kur būs autobuss uz Yunchengu. Lai tā būtu. Esmu noguris un autobusā varēs mierīgi gulēt. Tikuši maksas punktā, nez no kurienes uzrodas fotokamera un visi menti ar mani fotografējās, pa vienam, diviem visi kopā. :D tik sasmieklīgi. Galvenais, ka man vīza šodien beidzas un jaunā vel nav, a šiem vienalga, visi tik priecājas, ka var nobildēties. Tad nu jā sagaidīju autobusu tiku iesēdināts, un 3 stundu brauciens līdz Yunchengai. Izlaidies pēdējā rindā pārsvarā noguļu. Visos autobusos rāda video, tas tā nikni filmas, mūzika. Yunchengā esmu jau krēslā tā kā stopēt biki pa vēlu. Ieturos un no autoostas braucu ar busu uz Jishanu. Kopā šodien pieveikts 527 km. Mazliet dīvaini, bet nonākot galā jūtos kā atgriezies savās mājās. Ienākot dzīvoklī prieks. Nometu panckas un gulēt.

Priecīgas Lieldienas!

Paveries debesīs, ieklausies vējā,
Jūti kā mostas puķe un strauts.
Lieldienu rīta dzīvības dziesmu,
Mūža garumā sadzirdēt ļauts.

Priecīgas lieldienas, augstu šūpoties un sisties ar olām :)

Sveiki, sen neredzētie, esmu dzīvs, vesels un grasos nupat svinēt Lieldienas.. Mans atvaļinājums vel kādu laiciņu turpināsies taka piedzīvojumu pierakstu gaidiet apmēram uz trešdienu, ceturtdienu. Turās!

Algas diena!

Juhuu saņemta pirmā alga, ņemot vērā ka sāku strādāt ar 20to datumu tad ar apmēru esmu visnotaļ apmierināts. tad nu iepirkos... durvju tepiķīt's, plaķenes, kaprona striķis, trauku mazgājamais līdzeklis, balzāmtipa šampūns, Shanxi karte (visticamāk jau rīt tiks izmantota), bateriju lādētājs ar visām baterijām protams, plus vel visādi noderīgi sīkumi un jā... futbola bumba! Tāds prieks šodien pēc gonkas(F1 - bij' ok. prieks, ka Haidfelds 2.!) saulei rietot iskrēju stadionā paspārdīt tāds prieks! Pavasaris ar lutina, smogs šodien paklīdis un supersmuki debesis gandrīz kā zilas, kalni redzami.. un tikko ārā biju.. pirmo reizi Ķīnā redzamas zvaigznes.. pats labums, laikapstākļus arī turpmāk sola labus, taka īstais brīdis ceļošanai.. Tad nu jā rīt, plāns celties, velties un ar īkšķīti uz Siānas pusi.. Itkā pirmais galamērķis Baoji, taču brīvdienas man ir daudz un varu padzīvoties šur tur pa ceļam vai apkārt..
Šodien izdzirdot pusdiens'laikā zvana skaņas izlēmu apciemot tuvējo kristiešu baznīcu.. dievkalpojums, ja tāds bija bijis, kad es ierados bij' jau beidzies, tad nu vien apskatiju telpas.. Tāda parodija par kristiešu baznīcu manā izpratnē vismaz. Krāsaini karodziņi, gaisa kondicionieru pie griestiem ka biezs, visi rūc. Altārs kā skolotāja galds, plus vel tāfele blakus.. gluži kā skolā. Jēzu vai tamlīdzīgas lietas nemana, vienīgais, kas liecina ka te ir kristiešu namiņš, ir nelielais krusts virs vērtiem ieejot teritorijā. un aiz altāra uz balta palaga uzšūtais sarkanais krusts. Man šis skats pirmajā brīdī nedaudz pēc slimnīcas izskatijās. Nezinu, ko viņi tur māca rāda vai sprediķo, taču tāda nevisai kārtība, kā vairums vietās, un kopumā šis apmeklējums neviesa manī nekāds sajūtas, ne vizuāli, mentāli un ne arī kā enerģētiski. Nu galīgi nelikās, ka te ir dievnams.. taču vietējiem, ja patīk un jūt, ka vajag.. lai tik iet un lūdzās :).
Mmm jā tika atrasts tumšais alus Ķīnā! Nosaukums nodeva.. Dark knight. Nav pats, pats labums, taču patīkami pārspēj iepriekš provētos alus.

Jā, visticamāk ka kādas dienas nebūšu nekur internetā sastopams. Neuztraucieties ar mani viss būs kārtībā, atpūtīšos kopā ar savu draudzeni Ķīnu. :)

Jā! Atpūta!

Labas, labas ziņas, tikko ieradās co-teachere un apstiprināja ziņas pa papildus brīvlaiku.. līdz 15tajam man ir pavisam brīvs! Arī kompānija, pozitīvi attiecas un pirmdien būs alga ieskaitīta, nezinu gan cik daudz īsti, tad jau redzēs, katrā ziņā pirmdien dodos ekspedīcijā pa Ķīnu, būs nikni. Plus vakar izstaigāju pilsētu, tirgveidīgā iestādē iegādājos kartupeļus un tomātus.. mmmm ku garšīgas brokastis šodien bij! Nedēļas nogalē plānā vērojams formulas otrais posms, neaudz atpūtas un pēc tam piedzīvojumi.. :) Turās!

Vēl vairāk brīdienas?

huh, nedēļa jau pavadīta brīvsolī. Solis gan no maniem apartamentiem neko tālu nav gājis, it sevišķi pēdējās dienās, kad laiks sabojājies, taču ir savi plusi esmu atsācis kārtot TESOL kursus un iet uz priekšu ar'. Vakar tika uzzināta neoficiāla informācija par varbūtību ka man nekas nebūs jādara arī nākamnedēļ, jo kā izrādās skolnieku eksāmenu nedēļa iespējams ievilksies. Kas ta man nākamnedēļ sola siltāku laiku un 5dien būtu jābūt algai, man nekas nav pretī atpūsties. Nedaudz jau sāk aizdomīga likties ķīniešu nelikšanās ne zinis par manu aizdambējušos podu, mana kolēģe skolotāja ar aizbraukusi kur nebūt, taka pagaidām vel esmu spiests sadzīvot ar pāris sadzīviskām problēmām. Laikam sadrūmojoties aukstums dzīvoklītī izpaužas pilnā mērā, tomēr es jau ar neesmu muļķis galīgs un izmazgātās vilnas zeķītes ar skoču salīmētas ap karsto ķīniešu venden aparātu žūst uz nebēdu. :) Vakar noskatījos filmu Once, uijj ku laba, iesaku. Uzjundīja manī nedaudz apputējušās domas par ģitāras iegādi te Ķīnā. Redzēs kā būs. Tiku aicināts šodien uz Siānu braukt kopā ar skolotājiem ekskursijā, taču zinot savu finansiālo stāvokli laipni atteicos. Diemžēl piepildījušās sliktās prognozes par baseina nesamību Jišanā.. vasarā esot āra baseini taču ūdens dzidrums klavitāte zem katras kritikas, nu redzēs līdz vasarai vel laiks..
Gaidot algu ir jau daudz labas idejas, kā uzčinīt savu istabu, nevaru i sagaidīt ka varēšu kerties pie darba. Plānā arī stādīt Latvijas tomātus un gurķus un ciedru stādus palodžpodiņos. taka darīt ir un būs ko.
Televizors ir kļuvis labs draugs, ne tā ka kvantitātē, bet kvalitātē gan, katru dienu kādu sporta pērli var atrast tad nu esmu paspējis NBA saskatīties un futbols, jā sen nebija Brazīlijas izlase redzēta tiešraidē, un nav ko piebilst spēlē viņi skaisti, priekš manis daudz vairāk iedvesmo kā teātris vai opera. Super izrāde vienkārši :) Prieks, protams par Latvijas divām nesenajām uzvarām pār Luksemburgu, žēl gan ka man nebija iespējas redzēt spēles, cerams, ka Pasaules čempim hokejā, varēšu sekot līdzi tiešraidēs.
Veiksmi :)