8. diena no ...Lejup līdz tropiem, ar telti un stopiem.. jebšu Hainantrips

29.10

Mostos ierasti agri un esmu ierasti možš. Uz 8ņiem sarunāts doties brokastīs. Arī telts kā gandrīz sausa. Izstabā tik daudz vietas, ka gribot negribot pavingroju. Rīta duša, bārdas apkope un neilgi pirms astoņiem foajē jau sastopu Dou kunga padotos, lai dotos uz brokastu vietu.

Restorāns pēc visiem priekšrakstiem ar smaidīgiem un jautriem oficiantiem. Kompānijā esam 8 ļaudis un izbaudam visas ķīniešu brokastu labumus.. vārīta ola, eļā vārītā maize, un melno rīsu putra, kas vel ir ok un tad arī vistu kājas, ar nagiem, cūku sirdis un dažādas nenosakāmas izcelsmes produkti..

Kopumā viss gardi, taču es pēc dabas nemēdzu daudz ēst rīta agrumā un ātri vien esmu chi bao le (pieēdies). Brokastis, kā jau katra kolektīva ēšana Ķīnā ieilga apmēram uz stundu ar gudrām runām.

Runās izkristalizējās galvanās rīta atziņas, ka man ir ļoti skaists deguns, un būšot glīti bērni. Nu atziņa nav slikta, lai tā būtu. Jākaļ kamēr karsts un tika mēģināts arī man piemeklēt sievu no oficiantu pulka.. J šoreiz gan nekā, lai arī bija jautri.

Pēc brokastīm, prasos dienas plānus un iespējamo manu nogādi līdz bānim. Mani uzklausa taču pa pilnu neņem.. Sak’ Neuztraucies, nāc līdz, viss būs kārtībā.

Līdz šim bijis vien pozitīvi, tad nu turpinu dzīvoties labajā kompānijā.

Pēc neilgas līkumošanas caur pilsētas ielām esam nonākuši senlietu lielveikalā, daudzas mazas anmtikavriātu bodītes ar neskaitāmiem grebumiem, kalumiem, gleznām un citiem brīnumiem. Ir ko apskatīt. Diemžēl fotokameru esmu atstājis somā un viss prieciņš tiek vien man pašam.

Interesanti, ka kopā ar visām budisma dievu statujām lepni gozējas arī Mao dažādākajās variācijās. Gluži, kā viens no dieviem, un tā arī daudzi te to uztver :)

Tieku apdāvināts ar nefrīta karekli. Pēc Dou teiktā nefrīts Ķīnā savulaik bijis, kā dimants rietumpasaulē. Jūtos svarīgs un ciedram uz krūtīm nu pievienojas arī zaļganais nefrīta ripulīt’s. Arī grāmata par taijiquan nu manā somā.

Pats sev labais vīrs iepērk vismaz divdesmit milzīgus mākslas un senlietu katalogus nu tāda kaudzīte nepajokam. Satikuši vienu no vakara statuju vērtētājiem/ekspertiem apciemojam Dou dzīvokli, lai nobāzētu iepirkumus.

Viņš tiešām kolekcionē senlietas pa nopietnam. Viss dzīvoklis ir piepildīts ar dažnedāžāko laiku ķīnieši relekvijām. Senākie keramikas izstrādājumi datējami ar laiku pirms mūsu ēras. Jūtās seni..

Laiks rit nemanot un esmu šai pusē arī pusdiesnlaikā, kad norunātas pusdienas ar vakardienas viltigajiem tirgoņiem.

Restorānā ieradies gan tikai mazais smaidiņš-piekritējs. Ļoti patika attieksme pret viesi no Dou puses. Ļoti draudzīga, bet ne vārda par statujām. Nejauši runājot ieminās par cenu, bet tēmu neizplešot. Pasaka savu nostāju un neatstāj ne mazāko iespaidu par iespējamo piekāpšanos cenā.

Runa bija apmēram tāda.. „Man šobrīd ir svarīgs viesis, parunāsim citreiz.”..

Svarīgais viesis, gan taisās doties tālāk un kā jau biju noklausījies, uz bāni mani neviens nevedīs. Došos uz autoostu, kur ar Dou kunga gādību, tikšu sēdināts autobusā un Hainan salu.

Pie Dienvidķīnas jūras līča safotogrāfejamies un nu laiks ceļot tālāk.

Video

Pēc skata nelaimīgs no autoostas iznāca Dou, jo neesot autobusi biļetes līdz Sanya. Esot tik līdz lielās Ķīnas galējam dienvidu punktam Haian. Es gan pārliecinu, ka viss ir kārtībā un tikšu tālāk pats un esmu ļoti pateicīgs par visu ko viņš manā labā darījis.

Uz pozitīvas nots un ar laba vēlējumiem atvadamies un akal esmu pats ar sevu un ceļojumu, gaidu autobusu :)

Pus4ros iekārtojos ērtajā autobusā, lai nodotos trīs stundu dienvidķīnas gleznām veroties pa autobusa logu.

Pusceļā mani uzrunā, Adrians, vidusskolas skolnieks, kurš dodas brīvlaikā uz mājām Xuwen pilsētā. Viņš esot mani pamanījis jau autoostā un domājis ka esmu rokeris :) Ar netipiska labu Angļu valodu izrunājam dažnedažādķaās tēmas.. kā izrādās puika pat klausās Within Temptation, Nightwish utml. labas mūzikas.. Uzzinu arī ka šodien visi kuģi uz Haikou ir aizbraukuši un līdz rītam jāpaliek šai pusē vai arī jābrauc ar vilcienu/ lielo kuģi, kas ved vilcienu ap pusnakti.

Video

Izvērtējis plusus un mīnusus piekrītu paciemoties Adriana mājās uz vakariņām Xuwenā.

Izmantoju izdevību nodušoties un iesprukt internetā. Paklausos labo mūziku un vēlāk vakarpusē ar Adriana tēva gādību esmu vilciena stacijā. Drīz jau arī biļete kabatā.. Perfekti! Atvados no jaunajiem paziņām un nosolījies ciemoties, ja esmu vēl reizi šai pusē sēžos gaidīt vilcienu.

Video

7. diena no ...Lejup līdz tropiem, ar telti un stopiem.. jebšu Hainantrips

28.01

Rīts modina ap pussešiem ar lietus dušu, kura esot teltī izklausās draudīgāka kā ir un tamdēļ rada nelāgas aizdomas par ārā notiekošo. Pievilcis kājas tuvāk dodos neilgā rīta miegā, lai mostos pirms septiņiem un pakotos ceļam.

Video

Kā jau nojaušams ārpusē telts un, apkārt esošā, līdz celim garā zāle slapja. Negribīgi taču iedvesis pozitīvas domas raušos ārpusē, sapakoju slapjo telti un uzrotītām biksēm brienu uz bāņa stopēt.

Vel esot rīta krēslai gar uzbrauktuves malu sasniedzu stopēšanas punktu. Nedaudz pat līņā un miglā redzamība savi 100 metri, ne vairāk.. Tā teikt nelabvēlīgi apstākļi stopēšanai, bet esmu taču Ķīnā un pēc 10 miegainām stpēšanas minūtēm esmu siltā Chevrolet, turīga jaunieša un viņa dāmas kompānijā.

Tālu gan nebrauc, apmēram 15 km taču brauciens ievilkās, dēļ sastrēguma. Pusstundu nosēdējuši propkā sasniedzam notikuma vietu, kur fūre ietriekusies nožogojuma betona malā. Kabīne pasažiera pusē samīcīta pilnībā, un uz asfalta guļ līķis.. neapsegts.. njā.. Ķīna.

Mans šoferis sabijās, ka ķērās pie sirds.. visu turpmāko ceļu teica ka uztraucies un nobijies.

Neomulīgi arī man, piedomājot vel ka tādā pašā fūrē vakar es pavadīju 23 stundas.

Izlaists norunātajā uzbrauktuvē stopēju tālāk un lai arī laiks viegli lietains, neceļās roka, stopēt fūres..

Par laimi iet veikli un 4 netālu braucienu kombinācijā esmu nokļuvis Enpingas pilsētā. Tieši kā pusdienlaiks un prātu priecīgu dara saulainais laiks šaipusē. Uzmeklēju, ieturos ar nūeļzupu. Veikalā iepircis pirmās nepieciešamības preces, kā tualetes papīru, ziepes, alu, cepumus un atpūšos tuvējā bulku bodē.

Video

Tualetes meklējumos netīšām trāpiju bērēs.. Domāju bāc, kas man šodiem ar tiem miroņiem..

Galu galā, atpūties un pilnu punci dodos stopēt.

Video

Še caurlaidē, gan ļoti kārtīgs sava darba darītājs, un lai sasniegtu kāroto stopēšanas punktu uz bāņa, nākas iet neliels loks, caur pagalmiem un vistām, plusā vel kāpjot pāri sētai.

Nu nekas, pats priecīgs un jūtos labi, ka tā apgājis apkārt.. Pāraunu tīru kārtu, sasienu matus un atkal ar izstieptu īkšķi uz ceļa.

Video

..un drīz jau citā vietā, savus 40 km tālāk, bildēju fermerus, kuri ar ne mazāku iznteresi pēta mani, augšpus lielceļam.

Esmu saguris no ceļa, gribas ātrak tikt tropos, lai var atslēgties no pasaules un nomesties uz pāris dienām padzīvot siltā dabā..

Vel gan ceļš jāveic, un šos atlikušos 350 km līdz Hianan salas pievārtei veicu ar Dou kunga gādību.

Noklausijies manu stāstu un plānus, šis acīmredzami turīgais kungs, paziņoja, ka viņa pienākums ir man palīdzēt un parūpēties par manu labklājību. Un arī rūpējas, ne tikai solija. Pēc neilga brīža man jau bija rezervēta viesnīca Zhanjiangas pilsētā. Perfekti J

Sākumā gan jādodas uz restorānu pavakariņot.

Īsti nesapratu pārejo divu, mašīnas pasažieru būtību, jo viņi līdzīgi kā es par neko neuztraucās, un manis kopā pabūto laiku atpūtās uz Šofera rēķina.

Vakariņas uz urrā.. galvenais uzsvars uz jūras veltēm, kas te piekrastē populāri un arī gardi. Protams arī alutiņš un jautrās runas. Visu starpā biju galvenais vakara temats, kā mani še dēvēja - Wu laoshi (skolotājs U).

Paēdies un padzēries aizvedu mantas uz viesnīcu, lai turpinātu vakara peidzīvojumus pilsētā. Biedri nemācēja paskaidrot kur dodamies, tik teica ka svarīgi un interesanti būšot.

Un bija, jo nokļuvuši centrā pa lēta hosteļa trepītēm devāmies uz mazu dienasgaismas lampas apspīdētu izstabiņu, kur mūs sagaidīja divi viltīga paskata ķīnieši.

Kā izrādās, Dou kungs kolekcionē senlietas un šeit ir pārdošanā trīs apzeltītas apmēram 80 cm austas sēdošās Budas statujas.. Pēc stāsta 130 gadus vecas, nesen atrastas/nozagtas Henanas provincē.

Viens no viltniekiem runīgais un emocionālais, kurš daudz runā un plātās, cenšas pārliecināt par vērtību un cenu. Otrs maziņš un sarāvies.. vislaik uztraukti smaida un regulāri visiem piekrīt.. arī man, lai gan bijs skiadrs ka viņš nesaprata ko es saku.. bija grūti noturēties, lai nesmietos, taču godam izturēju.

Jā, es biju ārzemju speciālists, kas pakasot ar atslēgu statujas iekšpusē šaubīgi grozu galvu un runā svešā mēlē..

Cena bij’ 60 000 yuaņi par visām trim..

Šķiet ka maniem paziņām šī nav pirmā reize šādi tirgoties un netipiski ķīniešu modei, viņi nekaulējās, atstāja neticīgu iespaidu un uzaicināja rīt pusdienās abus viltīgos.

Ap 11tiem biju atpakaļ viesnīcā.. Uzcēlu telti žāvēties, nopriecājos par izdevušos dienu un devos pie miega.

Turās!

6. diena no ...Lejup līdz tropiem, ar telti un stopiem.. jebšu Hainantrips

27.01

Ap pus6iem miegu pārtrauc viens no šoferīem. Kā izrādās esam piestājuši un pāris stundas atpūtīsimies. Draudzīgi atbrīvoju viņam vietu uz lāviņas, iekārtojos zemāk sēdeklī un iemiegu tālāk gaidot gaismu..

Video

Ap apstoņiem esam gatavi atsākt ceļu, taču šai brīdī pavisam zemie mākoņi izlemj palaistīties ar lietu.. šoferiem tas nozīmē doties apsegt kravu ar plēvēm.. pusstunda gaidot rindā pēc degvielas un 9ņos tik beidzot esam ceļā.

Apkārtējā daba izdevusies un kupra tipu kalniem pat ļoti piestāv pelēkās miglas mākoņu cepures.. Gar neskaitāmajām kalnu terasēm ripināmies, līdz pārsprāgst riepa.. ņemot vērā, ka tā ir viena no 36ām tad to pat tā īsti nejūt, taču jāmaina ir.

Vel pieskaitam 45 minūtes, dzestrā kalnu rīta gaisa un atpakaļ ceļā.. līdz Guangzhou apmēram 200 km.. , kas pa kalniem braucot aizņems savas 4 stundas.

Drīz jau nākamā pauze.. bremzes pārkarsušas vai kas nu, un arī plēve noslīdējusi no kravas, ka velkās pa zemi..

Video

Lai arī lēnām un ar pauzēm, tomēr virzos uz priekšu un garstāvoklis turas pozitīvs. :)

Trijos esmu nokļuvis Guangzhou. Uz centru gan netaisos doties un pilsētas ziemeļrietumu pusē plānoju veikli vien pārmesties uz citu bāni, lai turpinātu ceļu Hainan virzienā.

Nedaudz drēgnā laika mudināts, ieturos ar karstām nūdelēm..

Video1 Video2

Saštukoju kartes un drīzumā jau ar sabiedrisko autobusu dodos un tuvējo Foshan pilsētu. Braucu gan ar diviem piegājieniem, jo pusē izlēmu izkāpt un atrast ātrāku ceļu uz bāni.. neko vairāk, kā aizkaitinājumu pret mopēdtakšiem, kas burtiski uzmācās, neieguvu un kāpu nākamajā īstā nummura autobusā..

Foshan pēc izmēriem varētu būt kā Rīga, tamdēļ nonācis centrā neloloju lielas cerības atrast uzbrauktuvi uz bāņa tuvumā. Nedaudz pastaigājos, līdz atradu autobusu maršrutu karti, kas ātri un veikli apskaidroja mani, par nepieciešamo virzienu un attālumu.

Jau dodoties uz Foshan sapratu ka stopēt šodien vairs nav vērts un jāmeklē zaļā zona telts būvei. Nonācis tiešā bāņa tuvumā tad arī meklēju.. un atradu ļoti izdevīgā vietā.. Jau aiz maksāšanas caurlaides, taču vel ne uz lielceļa, starpā aizaugusi pļava ar vīteņaugu apvītiem krūmājiem. Vieta laba, jo itkā pilsētā, taču nost no gājēju un vietējo takām, kur neviens ar kājām nemēdz iet..

Uzslienu telti, izpildu vakara tīrības procedūras un laižos pirmajā ceļojuma telts naktī.

Arlabunati

5. diena no ...Lejup līdz tropiem, ar telti un stopiem.. jebšu Hainantrips

26.01

Ceļos laicīgi, lai pēc 7ņiem, dotos ceļā. Reizē ar Līvu atvados no dzīvokļīša un kopīgā solī sasniedzam autobusa pieturu, kur tālāk katrs savās gaitās.

Autobuss ved līdz zināmajam Dzeltenajam tornim, tālāk nojausmas par maršrutu nav, taču ceru ka tikšu dienvidu virzienā, lai varētu stopēt uz Guangzhou.

Nedaudz nenovērtēju autobusa pieturu atrašanās vietas un nu jau traucos pāri tiltam nepareizajā virzienā, arī šoferis pavisam sadusmoja mani, jo stāvot sastrēguma malējā joslā nevar mani izlaist, vel tuvējā tilta pusē.. kā tā var! Es taču esmu ārzemnieks! :D

Lai vai kā, jau pat pēc aivadīšanās no autobusa, neraksturīgi ilgi nācās atgūt pozitīvo garstāvokli. Taču nonācis tilta neīstajā galā nedaudz paveros apkārt un saprotu ka nav tik traki.. laiks smuks, pamanu ka netālu gumijlekšanas iespējas, kuras šoreiz arī atstāju vien kā iespējas. Tuvumā arī āra ūdens atraksciju parks un boulings.. Iegriežoties Wuhan vēl reizi, te būtu ko darīt :)

Joprojām nedaudz dusmīgs uz sabierisko autobusu šoferiem, nolemju doties pār slaveno tiltu ar kājām. Šis tilts ir pirmais lielceļa/vilciena tilts pār Janzi upi, kas uzcelts 1957. gadā savienoja ne vien Wuhanas daļas, bet arī pavēra daudz ātraku ceļu kravu transportam, savienojot Ķīnas ziemeļus un dienvidus.

Video

Ticis atpakaļ Wuchang pusē turpinu ceļu kājām. Apsvēcinos ar ikrīta vingrotājiem pie bodēm un uzņēmumiem.. Caur parkiem, pagalmiem, gar ceļiem, krustojumiem, ezeriem un krūmājiem eju tālāk dienvidu virzienā.. Kā jau zināms Wuhana, pilsēta lielā un gājiens ārpus pilsētas no centra sanāca ap 20 km, un uz pusdienslaiku biju ticis līdz puslīdz pieņemamai vietai stopēt. Man patīk staigāt.. un, jo tālāk iet, jo grūtāk apstāties un ņemt transportu, jo tad pa veltu būtu nācis.

Pa ceļam ieturējies ar neredzētiem gardumiem, esmu priecīgs taču jāatzīst ka arī noguris..

Pie lielceļa stopējas joprojām veikli, un divu kungu pavadībā nokļūstu netālu līdz gandrīz pavisam labai stopēšanas vietai, kur ceļš pievienojas lielajam bānim, kas ved no Zhengzhou uz Guangzhou.. Še mašīnā tiku ieguvis detalizētāku ceļu atlasu, kurš pēc šoferu domām man noderētu vairāk kā viņiem. Negāju oponāt un ar krāsaini košo karšu grāmatu rokās turpināju 2 km ceļu līdz minētajam lielceļu savienojumam..

Mašīnu daudz, pat nedaudz pa daudz, itsevišķi fūres, kas gar malējo joslu sedz skatu visām labajām mašīnām, kuras ceru nostopēt.. Taču nevajag jau daudz mašīnu, vajag vienu, kura drīz vien piestāja.. piestāja gan savus 500m uz priekšu un stāvēja ceļa malā.. Nodomāju, ka šodien staigāt esmu ietrenējies tad jau varētu veiklā solī piečāpot klāt, kamēr vel ir..

Kā izrādās, simpātiska meiča, pa telefonu runājas. Un, lai arī ir nedaudz pārsetigta, mani ieraugot, atbrīvo blakussēdētāja vietu no kosmētikas, gardumiem un citām dzīves nepieciešamībām, lai varu sēsties.

Esmu atkal ceļā, turpmākās divas stundas labā kopānijā runājoties ar Liu, kura pērn absolvējusi augstskolu un nu darbojas alus biznesā. Pa ceļam tiku piebarots ar saldumiem un spirdzinošiem dzērieniem.. alus gan mašīnā nebija. :)

Jāpiebilst ka šī bija pirmā reize Ķīnā, kad nostopēta viena pati daiļā dzimuma pārstāve..

Galu galā vel paspēju aizmirst karti mašīnā, kas rezultējās pēc īsa brīža atkalredzoties un saņemt karti ar vizītkarti bonusā.

Laiks rit uz priekšu un ir paspējis apmākties, pat viegls lietutiņš, kas nesola neko labu stopējot.. Še nu pieņemu, kā vēlāk izrādās, veiksmīgu lēmumu, stopēt arī gliemežus, kuros gan var nobraukt lielas distances, taču ātrums svārstās no 30 līdz 70 km/h.

Un tieši pirms lietus sākšanās nostopējas metāla trošu vedējs, kas balstās uz 36 riepām, taka liels un smags.. Kabīnē kā jau ierasts fūrēs divi kungi. Valoda gan šoreiz tikai ķīniskā, taču ir ok.. Kā noskaidrojas brauciens ved tieši uz Guangzhou, kur gan nonāksim pēc 23 stundām.

Ņemot vērā, ka visnotaļ auksts un lietains, teltī gulēt varētu būt vēsi, tamdēļ esmu pavisam priecīgs pamanot divas lāviņas kabīnē.

Pavakariņojuši atpūtas bāzē turpinam ceļu naktī. Prieks ka viena lāviņa tiek rezervēta man, kur varu doties kārtīgā nakts guļā.

Mana pirmā nakts fūrē.. ar nav slikti :)

4. diena no ...Lejup līdz tropiem, ar telti un stopiem.. jebšu Hainantrips

25.01

Ap pusdienslaiku mostoties, pārvaru slinkumu, sataisos un dodos uz tuvējo tirgus ielu jaunu apavu un veļas pulvera meklējumos.. Mjā, vakar cementā iemērktā bote, diezko glīši vis diensgaismā neizskatās.. nebija ilgi jāmeklē un nedaudz ceļotāja izskata botas, nokaulētas par puscenu, ir kājās.

Te lūk ir tvertas bildes ar suņiem, dzīviem būros, noģērētiem – blakus.. tas arī izslēdza no prāta domu vakarā nogaršot suņa gaļu..

Iegādājies veļas pulveri, izmazgāju drēbes, sapošos, apgriežot bārdu.. šoreiz tā pa nopietno.. savus 3 cm nolīdzināju, šķietami bija plaicis neērti galvu grozīt.. :)

Līdz Līvas darba beigām vel pāris stundas izlēmu pavadīt izpētot vietējo kvartālu. Sākumā devos augšup līdz 19stāvīgās mājas jumtam. Novērtēju, kur labāk izskatās, un tad lejup, kādu loku pa apkārtni.

Ap pussešiem Līvu satieku pie Walmarta. Šodien dosimies pāri Jandzi upei uz Haikou. Konkrēta mērķa nav.. skatīsimies. Paskatījāmies, pastaigājām.. atpakaļceļa izmetām loku gar Dzelteno torni, kur izpētīta tuvumā esošā gardumu un tirgotāju iela. Pamielojāmies ar tīkamām garšīglietām un atpakaļ uz dzīvoklīti.

Saldo pelmeņu mielasts, trešā vakara runas un nedaudz laicīgāks miegs. Rīt došos tālāk.

3. diena no ...Lejup līdz tropiem, ar telti un stopiem.. jebšu Hainantrips

24.01

Mostamies vienā laikā ar ķiniešiem, kas ap diviem ceļās no diendusiņas.. Diena ne tik saulaina kā gribētos un arī laika prognozes ne pārāk iepriecina.. izskatās, ka līdz pašai Hainan salai, turpmākās dienas būs apmācies un bieži līs..

Brokastīs aizpēdojam līdz Walmart ēdamielai, ieturamies, lai turpinājumā dotos uz kartē sazīmēto Hongshan parku.

Nav īstas skaidrībasm, kas minētajā parkā mūs sagaida, taču zaļā zona izskatās pietiekoši liela.. Sabiedriskā transporta izvizināti, esam pie Hong kalna(shan pa ķīnisko nozīmē kalns), kas tiešām ir neliels paugurs. Priecē arī ieraudzīt visnotaļ augstu pagodu un budistu templi lejpus tās.

Galvenie vārti gan ciet, taču teritorija pārāk liela, lai nevarētu ieiet pa citu ceļu un drīz jau ar skaidrojumiem, ka mēs tik ātri un paskatīties, esam teritorijā, kur acīmredzami tiek veidots tūrisma objekts.. veido statujas, atjauno tempļa ēkas.. šķiet, ka esam trāpījuši pareizajā brīdī, jo domājams ka pēc pāris mēnešiem būs viss gatavs un smuks ar attiecīgu biļešu cenu..

Tikuši iekšā nopriecājamies par puspabeigto parka iekārtojumu un mērķējam uz iepriekš minēto pagodu, kalna virsotnē.. Iegriežamies arī pašā templī, kur ikdienas dzīvi mierīgi ved mūki, smuki dzeltenajās mantijās. Vīraka aromāts un dievu veidoli liek sajusties mierīgi un silti, neskatotoes uz drūmo laiku ārā..

Akmens trepes ved augstāk un drīz jau esam klāt pie septiņstāvu, 43 metru augstās Lingji Ta pagodas. Diemžēl esam ieradušies mirklīti par vēlu.. pulkstens rāda 17:02 un apmeklētājiem durvis slēdz tieši piecos. Darbineki gan vel ir tuvumā un nedaudz samelojot, ka rīt agri jālido uz Pekinu esam iekšā. Mums gan piekodina piecpadsmit minūšu laikā būt atpakaļ lejā, jo citādi varam tikt ieslēgti tornī.., to negribētos tapēc dodam 5 minūtes tikt augšā, 5 - priecāties par pilsētu un tikpat rezervējam lejupkāpienam.

Trepes izrādās superšauras.. dažam omulīgākam tūristam būtu problēmas.. Sienas savus 5 metrus biezas, un arī stap stāviem griesti/grīda pildīta vismaz metru biezumā.. un augšu kāpjot kļūst arvien šaurāks.. šķiet ka ceļot šo būvi 907. gadā vietējie bijuši vel mazāki par mūsdienu ķīniešiem.. izlocamies uzkāpjam un esam augšā. Nedaudz žēl ka laiks apmācies, kas tā jau biezo smoga slāni sķiet nospiedis līdz zemei. Tālu neredz, taču pamanam ka apkārt esošais parks ir visnotaļ neliels mežs, kas varētu būt labs pastaigu placis.

Tikuši lejā nolemjam nedaudz izstaigāt novērotajā dabas zonā.. un liekas nereāli ka, gandrīz kā, pašā milijonu pilsētas centrā var atrast tik neaizskartu vietu. Takas ved gar un caur senajām tempļa sienām, kas, nonākot dziļāk kokos, noslāpē arī pilsētas radītos trokšņus. Gaiss dzestrs.. perfekta vieta, kur nāktu ja būtu šaipusē jāpavada ilgāks laika sprīdis. Pulkstenis velk uz vakaru un arī tumsa sāk tīties ap joprojām, šķietami nebeidzamo, koku stumbriem.. esam iebriduši. Nu tā, ka zinam, kur atrodamies un uz kuru pusi kas, taču esam tik tālu iegājuši teritorijā, ka nu vajadzīgajā virzienā ir nepārvarami kieģeļu vaļņi, kuri vijās dažādos virzienos caur teritorijai.. doties atpakaļ kā nācām, šķiet pārāk liels loks.. ejam vien tālāk, gar sētu un gandrīz jau melnā tumsā iznākam atpakaļ pie tempļa, protams, nu jau no otras puses. Vispār forši, man patika, nu tā, ka nebiju gaidījis ko šādu te lielpilsētas sirdī.

Vedot ceļu lejup vēlreiz satopam salkano vīraka aromātu, kas papildināts ar skanīgo manrtu un zvanu skaņām rada budismīgi laimīgu noskaņu, ka pat negribas doties atpakaļ pilsētā..

Bet vajag. Pavisam veikli vel iebridu svaigā cementā.. tuvējais strādnieks šķiet to jau nojauta, jo tumsā ar līdzināmo dēli bija klāt pirms es vel paspēju nočortoties. Nu neko.. turpināju ceļu ar kreiso boti jau nedaudz pelēcīgā tonī.

Nedaudz pa pilsētas mirgojoši krāsainajām ielām, caur debesskrāpju zili oranžajiem siluetiem dodamies atpakaļ uz mītni.

Dzīvoklītī, aiztapsējot logus, veicam uzlabojumus ķīniešu siltumizolācijā, kas principā te neeksistē. Labs darbs, kas padarīts un nu dodamies pie miega.. Tas gan negarantē aizmigšanu, jo līdzīgi, kā vakar sarunas ievilkās līdz vairāk rītam kā vakaram.. man jau nekas, tik Līvai uz darbu 6 celties...

2. diena no ...Lejup līdz tropiem, ar telti un stopiem.. jebšu Hainantrips

23.01

Rīts modina agri, pirms 7ņiem.. Lai arī nav gulēts pārāk daudz, jūtos možš un domās jau esmu ceļā, lai šodien sasniegtu Wuhanu.

Sātīgi pabrokastojis un sataisījies ceļam, ar vakardienas šofera gādību, esmu iesēdināts nezināmā mašīnā, kas solās izvest mani ārpus pilsētas, kur varēšot veikli stopēt.. Kā izrādās tiku nogādāts līdz lidostai, kas ļoti labi, jo virziens īstais un nu jau atkal esmu uz lielceļa ar pacelto īkšķi.

Arī šodien stopēšanas fortūna ar mani, un drīz vien, kopā ar vietējiem policistiem traucos dienvidu virzienā. Uzzinot manus plānus stopēt līdz Wuhanai, menti ir sajūsmā, un pat mēģina apturēt priekš manis mašīnas. Labākāis, ka viņi ta kā medīdami apdzina visātrāk braucošos auto, lika tām stāties un prasīja vai nebrauc līdz Wuhanai. Interesanti.. brīžos, kad viņi atstāja mašīnu, man blakus uz aizmugurējā sēdekļa mierīgi gulēja josta ar ieroci.. laikam neizskatījos bīstams, bet teorētiski... Njā Ķīna.

Diemžēl trīs lozes(noturētās mašīnas) bija tukšās un pēc maniem skaidrojumiem, ka gan jau pats tikšu galā, pie attiecīgās nobrauktuves atvadījos no labsirdīgajiem policistu kungiem.

Turpinājums, balti pūkainā, fake taksī, kur gan uzreiz pateicu, ka stopēju un nemaksāšu.. šoferis nedaudz apdomājās, paskatijās caur pieri un teica, lai sēžos vien iekšā.. Šis vīrs gan nebija tas aktīvākais sarunu biedrs, taču atvest atveda un biju pat priecīgs, ka nav kārtējo reizi viss jāstāsta..

Tādā garā esmu šodien veicis 104 km un esmu Xuchangas tuvumā. Pulkstenis vel agrs un šķiet ka nebūs problēma sasniegt Wuhanu pavisam laicīgi. Turpmākās 3 stundas pavadīju, jaukas ģimenītes kompānijā. Interesanti, ka pie stūres sieva, blakus – 5gadīgā meitiņā un vīrs izlaidies uz aizmugurējā sēdekļa.. Protams atradās vieta arī man.. Šis kungs, pēc profesijas elektriķis zināja Latviju, un arī pārejās Baltijas valstis, kas ir visnotaļ retums Ķīnas darbaļaudīm.. Prieks man, un prieks arī 5 gadīgajai meitiņai, kura cītīgi man mācija dziedāt ķīniešu dziesmas.. galu galā tiku atzīts par labu skolnieku un netālu no Henanas un Hubei provinču robežas tiku izlaists bāņu krustā..

Kā jau ierasts, nedaudz pastaigāju vajadzīgajā virzienā līdz uzbrauktuvei, kur labāk ķertos mašīnas.. Ceļā nedaudz aizrāvos ar veiksmes putnu fotogrāfēšanu.. notiesāju viesnīcas brokastīs paņemtos gardumus.. (no rīta ar vakarējo paziņu gājām brokastot, nu taka zviedru galds viesnīcā, sarunājām un veikli pamanījāmies salasīt gardumus man līdzi arī ceļam :)) un nonācis skaistā vietā, ezera un lauku māju tiešā tuvumā, atsāku stopēšanu..

Video

Jāpiemin, ka šai vietā pavadīju visnotaļ ilgu laiku – savas 45 minūtes līdz nostopējās melnais VW džips un divu biznesa cilvēku kompānijā devos gandrīz taisnā ceļā uz Wuhanu. Gandrīz taisnā, jo iebraucām vel papusdienot atpūtas stacijā..

Svarīgākais no abiem bosiem ļoti nopietni vēlējās mani nolīgt par savu Angļu valodas pasniedzēju.. maksāšot vairāk un viss nodrošināts augstākajā līmenī.. lieta gan, ka viņš no Anhui provinces, kas ir nedaudz tālu un es. kā godīgs cilvēks, plānoju nostrādāt savu līgumu līdz vasarai un tad jau var skatīties.. Nedaudz šķērmi ap dūšu gandrīz palika, jo redzot, ka man garšo apceptā cūkgaļa, tika momentā psūtīta vēlviena porcija.. un līdzīgi, kā mana vecmamma, man mēdz krāmēt ēdamo uz šķīvja arī Ma kungs, nedaudz pārlieki rupējās par manu labklājību. IR grūti ķīniešiem atteikt, jo atteikums bieži ir saprasts kā ielūgums utml..

Bet viss kārtībā un ap puspieciem bijām jau gaidītās lielpilsētas peivārtē. Nedaudz gan sanāca maldīties, un šoferis ļoti atvainodamies, ka laika trūkuma dēļ nevarēs mani aizvizināt līdz Līvas mītnei, izlaida mani pie slavenā Dzeltenā dzērves torņa, Wuchang(Wuhana sastāv no trim daļām Haikou, Wuchang un Hanyang) sirdī.

Ceļā jau sakontaktējies ar Līvu un, atvadījies no vedējiem, droši kāpju norādītajā autobusā, lai drīzumā uz pāris dienām nobāzētos exkursabiedrenes mājīgajā dzīvoklītī.

Vieglums plecos un smaids sejā, noliekot somu aiz aizvērtām durvīm. Lai arī daudz nav sanācis staigāt šodien, tomēr somā savi 15 kg ir un ērtāk tomēr ir bez.

Nedaudz atpūšos un izštukojam doties, izstaigāt Wuchang labākos rajonus.. Trāpīgi, ka autobuss mainījis maršrtutus un nonākam ne tur kur gribējām, taču arī nav slikti, vel nedaudz pabraukājamies, izstaigājam, gardumu šķērsielā ieturamies ar ķīniešu vakariņām un lēnā garā dodamies atpakaļ uz dzīvoklīti.

Ar un par stāstiem, domām un idejām aizrunājamies līdz 5 rītā.. labi ka rīt nekur nav jāsteidzas un var kārtīgi izgulēties..

1. diena no ...Lejup līdz tropiem, ar telti un stopiem.. jebšu Hainantrips

22.01

Ar vakarā sakrāmētu somu, ceļos ap 8ņiem, lai veikli sapakotu, izžuvušās drēbes. Sarunāju Džeinu, ka aprūpēs manus telpaugus. Viss gatavs ceļam un dodamies stopēt. Sākumā tepat līdz tuvējai Xinjiangai, kur jāsatiek Toms. Laiks neraksturīgi labs, kas rada pozitīvas priekšnojautas visam ceļojumam..

Priekšnojautas neviļ un jau pirmā mašīna stājas, lai runātīga pāra kompānijā nogādātu mani Xinjiangā. Ceļā uz Toma mītni satiekam arī Patriku, kurš tieši brīvlaika ceļa jūtīs uz Siānu, Guangzhou un Taizemi. Novēlam pa veiksmei un turpinam ceļu katrs savā virzienā.

Ar Tomu iemalkojam pa aliņam, tā uz ceļa kāju, jo kolēģis pēcāk dosies uz Pekinu, un nav skaidrības, kad sanāks satikties atkal. Pie viena nedaudz pārkrāmējam manu somu, lai guļammaiss neaizņem lielo vietu somā, ar karabīnes palīdzību piekabinam to ārpusē. Smuki arī izskatās un lieki nevilcinoties dodos tālāk ceļā.

Šodien doma tikt vismaz līdz Zhengzhou, varbūt līdz Wuhanai, kur varētu atpūsties Līvas mītē..

Veiksme, jeb manis tā sauktais, superstopa, stāvoklis turpinās un pirms pusdienslaika jau esmu Sanmenxia. Domu apciemost Tīģeri izjauc, vietējās pamatskolas matemātikas skolotāja, kura, nu ļoti, grib runāties. Tādā garā paēdām pusdienas, nedaudz iepirkos. Bij ok, līdz brīdim, kad viņa sāka stāstīt savu vakarnakts sapni, kurā esot redzēts zilacains jauneklis.. manas acis neesot gluži zilas, taču derēs un tā esot zīme.. karoč kaut kas man tai stāstā nepatika un laika steidzināts atvadijos, lai dotos Luoyangas virzienā.

Šis maksas punkts/uzbrauktuve uz bāņa, jau labi zināms, veiklā solī esmu uz lielceļa un tik pat veikli nostopējas melns Audi. Kā jau daudzi, arī šis šoferis atzīst, ka stājies tik tādēļ, ka esmu ārzemnieks, nu.. prieks ka tā.

Šoferis ar sievu, kura ļoti jautra, ar atbilstošu izskatu – īsa, nedaudz omulīga ar īsiem sīki saskruļotiem matiem, taka Frodo apmēram.. Izlemju doties kopā ar šiem līdz Zhengzhou dižpilsētai un tad skatīs, cik gaišs un vai vērts stopēt tālāk šovakar. Ceļā iepazīstinu ar sevi, un pārsteidzoši veikli, jau minētā kundze, telefonā sāk lasīt informāciju par Latviju. Fakti, gan ir nedaudz novecojuši un dažas ziņas ir dīvainas, taču tas nemazina prieku, dzirdēt, kā ķīnieši lasa un mēģina izrunāt Latviešu standartfrāzes.. :) Īpaši priecīga kundze bija uzzinot, ka sievietes Latvijā vairāk, kā vīriešu un arī prezidente mums daiļā dzimuma.. redz Ķīnā, par Zatleru vel neko nezina :)

Reizē ar saulrietu esmu Zhengzhou, un vedēju mudināts nolemju doties kopā uz viesnīcu, kur pārlaist nakti. Jāatzīst gan ka diezgan uzrāvos, jo, lai arī ar atlaidi, par nummuriņu samaksāju neplānoti daudz... nu varēju jau nemaksāt, būtu uzsaukts, bet es tāds cilvēks, kas tērē kamēr ir, un kad nav tad sāk domāt.. Nospriedu, ka ceļojuma sākumā jāiemaksā nedaudz depozīts, tūrisma dievei, un pēcāk nāks atpakaļ ar uzviju.. un tā arī bija..

Pavakariņojām un tipiski Ķīniešem ap 9 gāja visi gulēt. Tā kā man pirmā reize šai pilsētā, ziņkāres vadīts, līdz pusnaktij izstaigāju naksnīgo pilsētu.. Ja godīgi nekas speciāls, kā jau redzētās daudzās pilsētas... augstceltnes, ielas un krāsainās gaismas, rinķī apkārt. Izlocījis kājas atgriežos savā 17 stāva nummuriņā un liekos uz auss..

Lejup līdz tropiem, ar telti un stopiem.. jebšu Hainantrips

Turpinot vadīt savas dienas plašajā Ķīnas zemē esmu nodzīvojies līdz ziemas brīvlaikam, kas man personīgi ir no 22. Janvāra līdz 1. Martam. Tā kā šis brīvbrīdis bij zināms jau iepriekš, esmu izdomājis stopēt lejup uz pašiem Ķinas dienvidiem, ti vienīgo tropu provinci Ķīnā, Hainan salu. Šoreiz nopietnāk pameklēju labos cilvēkus Couchsurfingaa, kas nodrošina nedaudz drošību un garantē naktsmājas, lielās pilsētās vai arī sliktos laika apstākļos.. pēc pieredzes tāda doma jau bija, un kā vēlāk apstiprinājās, bezmaksas miegs ir tikai viens no labumiem. :)

Šo trīs nedēļu laikā pabūšu gan lepnākajās viesnīcās un restorānos, nakšņošu fūrē, aizaugušās pļavās, pludmalē un vilcienā.. Nobaudīšu, dažnedažādākos gardumus. Būšu aculiecinieks/dalībnieks zagtu Budas statuju iegādei. Visnotaļ neapdzīvotā pludmalē nodzīvošu 3 deinas un 4 naktis. Ielavīšos, tūrisma objektos. Atgūšu sev nozagto maku. Pa zaķi vilcienā nobraukšu 2200 km un notiks visādi citādi pozitīvie rēbusi.. , bet nu par visu pēc kārtas..

No šodienas, pa dienai publicēšu ceļojuma pierakstus, taka sekojam lasam un turamies!

Uģis