Nedēļas nogale Yunchengā piedaloties T un Patrick.

Mācību gads sācies, ārzemju skolotājiem liela slodze tāpēc brīvā nedēļas nogale jāizmanto kārtīgai atpūtai tuvējā pilsētā - Yuncheng. Aizstopējies līdz Kolēģu Zombietownai - Xinjiang. Dzīvoklī satieku abus biedrus. Toms un Patriks sapošas un esam gatavi piedzīvojumiem. Plānā stopēt, lai arī esam trīs, pēc vietējiem apmēriem, lielgabarīta cilvēki, ņemot vērā ķīniešu viesmīlību un iztapību baltā cilvēka priekšā dodamies stopēt uz netālo bāni. Jau labi zināmajā vietā ,kur iznīcināta sēta tiekam pa taisno uz lielceļa.

20 minūtes un nu jau esam omulīga ķīnieša un viņa 9 gadīgā dēla kompānijā, cik nu manas valodas zināšana ļauj. parunājamies ar vedēju un populārās mūziķu apvienības Vengaboys ritmos tuvojamies Yunchengai.

Nepilnas stundas laikā veikuši ~80 km nu esam pilsētas centrā, pie lielveikaliem, kur izlemjam uzsākt iepirkšanās tūri. Esam gan šķiet visdārgākajā pilsētas veikalā, tamdēļ lēto preču medībās dodamies labākas vietas meklēt. Laiks sabojājies un līst, lai arī silts. Protams daudz šķībo acu skatienu pavadīti, ievērtējam tirgo vietas, šis tas iepirkts, un nu laiks izklaidēm.

Vietējais taksists sazvanījis gudrākas personas sakās zinot, kur ir boulings. Nu labi, piemirstot par vissvarīgāko patiesību - Never trust a chinese - braucam boulingot. Attiecīgajā vietā saņemam norādes doties šaurā durvju ailē, pēc skata gan tas atgādina tualetes ieeju, un aizdomu pilni tomēr izlemjam paskatīties varbūt tiešām tur boulings. Pffff nekā.. tik bļodas, lupatas un slēgtas durvis. Taksists jau gabalā, ejam vien tālāk, turpinājumā ielas poliklīnika, kur ļoti laipni un pieredzējuši dakteri baltos halātos palīdz noskaidrot, ķīniešu alerģiju īpatnības. Tuvējā aptiekā, diezgan smieklīgā garā, iepērkam izteiktās dropes.

Laiks pusdienot. Eiropeiskā stilā iekārtota un kļavu lapām rotātā ēstuvē ieturamies ar rīsiem plus liellopu gaļas mērci. Ar Patriku pa aliņam, godīgi gan jāsaka ka dārgi un nevisai gardi taču paēsts ir, nu atkal izklaides iespēju meklējumos. Ejam apļos un sastapto ķīniešu norādes allaž mūs noved maģiskajā vietā pie šaurās durvju ailes. Šķiet ka esam Lost in translation vai tādā garā. Turpinam apļot. Tirgus tipa veikalā izlemjam iepauzēt, katrs pa 4 aliņiem, iepērkam kārtis un vietējo tirgoņu apjūsmoti nododamies azartspēlēm. Paguvuši samainīt naudu vismazākajā vienībā 1 mao (0.7 santīmi) spēlējam. Drīz vien gan jādodas tālak, jo pienācis laiks vērties ciet mūsu okupētajai ēstuvei. Alus kaste plecā un ceļā uz hosteli.

Netālu nedaudz pakaulējoties esam jau kārtīgā viesnīcā, sadalīti gan pa divām istabām, taču tam nekāda nozīme nav, jo plāns doties pilsētā. Iestiprināmies ar aliem, smieklīgas sarunas un stāsti iz pagātnes ainām. Ejam naktskluba meklējumos, tā isti neveicas, jebšu vietējie dievojas, ka še tāda vieta nepastāv..(600k pilsēta!!) Arī taksisti ved pa riņķi un neko vairāk kā KTV nespēj piedāvāt, pa laikam smukākā vietā iemalkojam šīsnakts populāro Snow aliņu.

Arī vietējā jaunatne, solās parādīt mums naktsklubu. Klausoties jauniešu populāro Backstreetboys dziesmu As long as you love me, esam kārtējā nenosakāmas izcelsmes un neizprotamas nozīmes iestāde, kas lai arī atgādināja bāru, bija tukšs kā mans ledusskapis pirmsalgas laikā. Tādējādi meklējumi turpinās, līdz alternatīvu neredzot esam KTV jebšu Ķīnā populārajā versijā par karaoki. Dziesmas, alus, ķīniešu draugi, kuri pēc pāris aliem jau sajutās šķērmi, un aizraujošā metamo kauliņu spēle.. viskopumā jautri, nenosakāmu laiku bijām pavadījuši, turpinājums atkal pilsētas ielās.. Toms paspēj pazust, un neizskaidrojamos apstākļos es ar Patriku nokļuvām hoteļa foajē, kur kādu laiku sagādājām priecīgus brīžus vietējiem ķīniešiem, kuri nakts vidū saradās vairumā, lai paskatītos uz diviem baltādainajiem, kuri nevar beigt smieties svešā valodā.

Laikam jau bijām pailgi, jo Toms pa to laiku bij paspējis atgriezties mūsu viesnīcā pēc telefona un iepirkties veikalā. Galu galā sastapām trešo biedru, kurš bija visnotaļ sašutis tomēr nolēma turpināt naktsatpūtu. Ejot apļos(tā mēs šo pilsētu turpmāk dēvējām, jo šķietami vadātājs piemetās un regulāri atgriezāmies tais pašās vietās) nokļuvām naktsnūdeļu ēstuvē, kur šai agrajā stundā bija vislielākā rosība pilsētā. Pulkstens jau ap 4riem. Ieturamies, tiešām gardi.. Tad mums piedāvā vietējo delikatesi.. kaulus.. Vienkārši kauli, kur šur tur pieķēries gaļas ķeskis, nu tāda bļoda ar kaudzi tika atnesta.. Kādu brīdi mēģinādami ēst šos brīnumainos veidojumus, sapratām ka neko vairāk par nodilušiem zobiem te nepanāksi. Tamdēļ maksājām un devāmies atpakaļ uz hoteli. Ar maksāšanu gan negāja viegli, jo par kaulu kaudzi šie prasīja 60 yuaņus, pilnīgā bezjēga, protams nemaksājām.. pateicām visu kas uz sirds par šo ēdienu, samaksājām par nūdelēm un aliņu, ar lepnu žestu uzmetām 10 yuaņus kaulu kaudzei un devāmies uz hoteli..

Es savā vienvietīgajā numurā, aizmigu nemanot..

Patriks vel paspēja pajautroties pa telefonu izsaukt administratori, kura pat ieradās, un tika parakstīts nezināmas nozīmes dokuments.

Lai vai kā rīta pusē cēlāmies, kārtīga duša, zobu tīre, vakardienas humors un precīzi 12:00 bijām ārpus viesnīcas. Laiks tikpat lietains kā vakar, brokastu izsalkums remdēts KFC, un nu savdabīgs moments, kurš nezkapēc likās visnotaļ zīmīgs mums.. nedaudz fūgaini, miglainā Ķīnas pilsētā(apļi) lietū stāvot ar brokastu kafiju rokā dziedam happy birthday to you ķīniešu valodā. Katru dienu tā nenotiek..

Turpinājumā iepērkam apavus, man šeit tulka loma kaulēšanās procesā, jautri, es varētu strādāt par kaulēšanās tulku, ja esat Ķīnā, dodiet ziņu...

Atkal apļos, šoreiz gan ar domu doties uz darbļaužu parku, kur iespējama atrakcijas, lai arī laiks čābīgs dodamies iečekot. Te arī paņemām superlētos mototakšus - taka no kara mazas kabīnītes, kur trijatā tomēr sarūmējamies un smieklīgā braucienā traucamies caur lietainajām Yunchengas ielām.

Te diemžēl beidzas baterija fotobildētājam, tamdēļ visjautrākā daļa nav iemūžināta bildēs tomēr bija perfekti, traukties ar mini mašīnītēm caur un ap darbļaužu parka teritoriju.. labi, ka ezerā neviens neievēlās, lai gan tālu nebija, personīgi divreiz notaranēju miskastes, nerunājām par ceļmalas apstādījumiem, kuros regulāri viens otru iestūmām..

Zoodārza apmeklējums, nogurums un nu atkal tiek izmantots motokabīņu transports uz pelmeņu ēstuvi.

Uzspēlējam kārtis paēdam, iepērkam Toma sen kāroto svarcēlāja ekipējumu, uz autoostu un tālāk jau es vienatnē turpinu ceļu uz mītnes vietu Jishan. Autobusā jau atskārstu ka nav telefona, lai arī neilgi pirms došanās mājup tiku zvanījis asistentei, nu neko, vai nu taksī, vai kur pazaudējies. Katrā ziņā sāpe nav liela, jo pa 11 ls varu nopirkt jaunu atkal.

Turās!

www.braaleens.blogspot.com