Huh tikko noslēdzu līgumu, fonā iet Drošsirdis. Rakstu..
Nu tā esmu Ķīnā pavadījis jau tieši nedēļu, beidzot viss ir puslīdz nokārtojies, un būs tikai labāk. Ierodoties Pekinā nekāda dižā Ķīna vel nepārsteidza, lidosta jauna, moderna, viss kā Eiropā. protams dažādas savādības taču vel virsū neviens pārāk neblenza, vienīgais mans baltais plāksteris pa puspieri piesaistīja apkārtējo uzmanību. Lidojot uz Yunchengu jau jutos īpašs skati vairumā sekoja man un izcēlos, jo cita ārzemnieka nebija un tā kādas piecas dienas rezdēju tikai un vienīgi ķīniešus. lidostā tiku sagaidīts un vests uz skolu, kura, kā tikai mašīnā noskaidrojās, nemaz neatrodas Yunchengā, taču vel uz pusi mazākā ciematiņā, Jishan county (~300k iedzīvotāji), man jau nekas pret laukiem nav, un bez īsti izvēles devos vien uz Jishan. Skolā tiku sapazīstināts ar direktoru. Piekodināts teikt ka esmu no Amerikas, jo tas skaitās daudz krutāk, es gan stāstu izdaiļoju ka esmu dzimis Eiropā, taču 6 gadu vecumā devies uz asv, lai atgrieztos Latvijā pusaudžu gados. Tā tika izskaidrota arī mana studēšana Latvijas Universitātē. ņemot vērā garo lidojumu, biju maktan noguris un prasijos gulēt uz savu dzīvojamo mītni. Tiku nogādāts kojās taču pašam savs vienistabas dzīvoklīts ar vanasizstabu, normālu tualeti, dušu, silto ūdeni, ledusskapi, datoru, internetu, kabeļtv(viss gan ķīniski), dvd, elektriskā plītiņa un kkāds vārāmaparāts. it kā viss ir. taču auksts iekšā, ārā karsts un diemžēl zilas debesis te nav un cik noskaidroju arī nemēdz būt. visu debesi klāj putekļmigla bēšīgā krāsā. pirmajā vakarā bik sastresojos pa to visu Ķīnu, jo jutos uzmests un nav neviena, kam padomu prasīt ko darīt.. taču pa laimi skypā sazinājos ar Andu un tiku apskaidrots, ka viss te tādā haosā un neko nav jāņem nopietni, kur nu vel par kko uztraukties. tad nu arī neuztraucos un gāju gulēt.. nākamajā dienā devos uz pilsētu iepirku nepieciešamās preces, var visko te nopirkt, taču veikalos nav sviesta, nav kečupa(nedaudz nofiņiju makdonaldā), un neatradu arī miltus.
Uz ielas visi skatās virsū, saka hello, neko vairāk gan pateikt nezin. jātos nedaudz kā zoodārzā kāds jauns dzīvnieks
populārā mūzika ir backstrētboys, westlife, utt jautri kopumā. no bērneim drošākie nāk ciemos runāties, nedaudz krīt uz nerviem un ir īpašas vēlmes piemēram uzdziedāt big big girl, kopā ar mani.. 
protams neatteicu.
tiku iepazīstināts ar bērniem, visi smaidīgi, un priecājās mani redzot, Prieks. uzzinu, ka man trešdien jāvada pasākums ~350 bērniem, jāmāca kāda dziesma un vel šis tas. protams te nekas nav noteikts un pasākums pienāca tik 5dien tad nu prezentēju "welcome to my country", biki pa Latviju pastāstīju. pāris vienkāršas spēles un māciju diedāt "I'm from Barcelona", bērni gan ļoti kautrīgi un nerunā visumā angļu valodas līmenis ļoti zems, itkā mācu vidusskolā taču Latvijā tas atbilstu 4/5 klases līmenim. Ir jau grūtu viņiem jo vairums ir lauku bērni, mājās te tiek tikai reizi divās nedēļās. stundas notiek no 8:15 līdz 22:00 ir gan pārtraukumi, taču viņiem jāmācās te daudz. tā nu dzīvojoties biju nedēļas nogalē ciemos pie Andas ti Baoji (kkur 450 km attālumā) 8 stundas dirnot piepīpētā pārbāztā vilciena vagonā, kur esmu kā eksponāts.. SUPER!! Izņēmu šuves no pieres, lai gan man šķiet kāda ir palikusi, būs vēlreiz dakteris jāapciemo... Baoji bijām kalnos, smuki, smuki saēdos vardes, garneles vel šādus tādus brīnumus, pirmais ķīniešu alus.. nav ne vainas, nedaudz naktsdzīves un rītā devos ar vilcienu atpakaļ. paņēmu kaudzīti ar dvd ko skatīt brīvajā laikā(Paldies Andai) Ķīna sāk iepatikties.. Šorīt novadīju pirmās divas stundas, biju bik uztraucies taču viss ok un vienkārši
galerijā i bildes no ciemos brauciena...
visu grūti izstāstīt, Brauciet ciemos, nopirkšu foto būs bildes no Jishanas
Nu tā esmu Ķīnā pavadījis jau tieši nedēļu, beidzot viss ir puslīdz nokārtojies, un būs tikai labāk. Ierodoties Pekinā nekāda dižā Ķīna vel nepārsteidza, lidosta jauna, moderna, viss kā Eiropā. protams dažādas savādības taču vel virsū neviens pārāk neblenza, vienīgais mans baltais plāksteris pa puspieri piesaistīja apkārtējo uzmanību. Lidojot uz Yunchengu jau jutos īpašs skati vairumā sekoja man un izcēlos, jo cita ārzemnieka nebija un tā kādas piecas dienas rezdēju tikai un vienīgi ķīniešus. lidostā tiku sagaidīts un vests uz skolu, kura, kā tikai mašīnā noskaidrojās, nemaz neatrodas Yunchengā, taču vel uz pusi mazākā ciematiņā, Jishan county (~300k iedzīvotāji), man jau nekas pret laukiem nav, un bez īsti izvēles devos vien uz Jishan. Skolā tiku sapazīstināts ar direktoru. Piekodināts teikt ka esmu no Amerikas, jo tas skaitās daudz krutāk, es gan stāstu izdaiļoju ka esmu dzimis Eiropā, taču 6 gadu vecumā devies uz asv, lai atgrieztos Latvijā pusaudžu gados. Tā tika izskaidrota arī mana studēšana Latvijas Universitātē. ņemot vērā garo lidojumu, biju maktan noguris un prasijos gulēt uz savu dzīvojamo mītni. Tiku nogādāts kojās taču pašam savs vienistabas dzīvoklīts ar vanasizstabu, normālu tualeti, dušu, silto ūdeni, ledusskapi, datoru, internetu, kabeļtv(viss gan ķīniski), dvd, elektriskā plītiņa un kkāds vārāmaparāts. it kā viss ir. taču auksts iekšā, ārā karsts un diemžēl zilas debesis te nav un cik noskaidroju arī nemēdz būt. visu debesi klāj putekļmigla bēšīgā krāsā. pirmajā vakarā bik sastresojos pa to visu Ķīnu, jo jutos uzmests un nav neviena, kam padomu prasīt ko darīt.. taču pa laimi skypā sazinājos ar Andu un tiku apskaidrots, ka viss te tādā haosā un neko nav jāņem nopietni, kur nu vel par kko uztraukties. tad nu arī neuztraucos un gāju gulēt.. nākamajā dienā devos uz pilsētu iepirku nepieciešamās preces, var visko te nopirkt, taču veikalos nav sviesta, nav kečupa(nedaudz nofiņiju makdonaldā), un neatradu arī miltus.
Uz ielas visi skatās virsū, saka hello, neko vairāk gan pateikt nezin. jātos nedaudz kā zoodārzā kāds jauns dzīvnieks
populārā mūzika ir backstrētboys, westlife, utt jautri kopumā. no bērneim drošākie nāk ciemos runāties, nedaudz krīt uz nerviem un ir īpašas vēlmes piemēram uzdziedāt big big girl, kopā ar mani.. protams neatteicu.tiku iepazīstināts ar bērniem, visi smaidīgi, un priecājās mani redzot, Prieks. uzzinu, ka man trešdien jāvada pasākums ~350 bērniem, jāmāca kāda dziesma un vel šis tas. protams te nekas nav noteikts un pasākums pienāca tik 5dien tad nu prezentēju "welcome to my country", biki pa Latviju pastāstīju. pāris vienkāršas spēles un māciju diedāt "I'm from Barcelona", bērni gan ļoti kautrīgi un nerunā visumā angļu valodas līmenis ļoti zems, itkā mācu vidusskolā taču Latvijā tas atbilstu 4/5 klases līmenim. Ir jau grūtu viņiem jo vairums ir lauku bērni, mājās te tiek tikai reizi divās nedēļās. stundas notiek no 8:15 līdz 22:00 ir gan pārtraukumi, taču viņiem jāmācās te daudz. tā nu dzīvojoties biju nedēļas nogalē ciemos pie Andas ti Baoji (kkur 450 km attālumā) 8 stundas dirnot piepīpētā pārbāztā vilciena vagonā, kur esmu kā eksponāts.. SUPER!! Izņēmu šuves no pieres, lai gan man šķiet kāda ir palikusi, būs vēlreiz dakteris jāapciemo... Baoji bijām kalnos, smuki, smuki saēdos vardes, garneles vel šādus tādus brīnumus, pirmais ķīniešu alus.. nav ne vainas, nedaudz naktsdzīves un rītā devos ar vilcienu atpakaļ. paņēmu kaudzīti ar dvd ko skatīt brīvajā laikā(Paldies Andai) Ķīna sāk iepatikties.. Šorīt novadīju pirmās divas stundas, biju bik uztraucies taču viss ok un vienkārši
galerijā i bildes no ciemos brauciena...
visu grūti izstāstīt, Brauciet ciemos, nopirkšu foto būs bildes no Jishanas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru