Sveiki, dārgie lasītāji. Vakar novadījis divas rīta stundas, naudu kabatā devos uz Yunchengu iepirkties. Tā kā laika daudz izlēmu braukt pa nedaudz garāku ceļu caur Xinjiang. Arī jāiet nekur tālu nav jo tepat pie skolas var sākt stopēt. Ilgi negaidot nostādinu tipiski šauro un nedaudz augsto ķīniešu busiņu ar armijnieku no Yunchengas pie stūres, vel kulbā divi vecāka gadu gājuma vīri, braucot uz Xinjiang. Šoferis spēja nedaudz izteikties angliski, kas padarīja braukšanu visnotaļ runātīgu, Lēnā garā gan, taču nonācu kaimiņu pilsētā. Ieturējies ar ķīniešu ielas burgeru.. šeit var dabūt ne tikai ar ceptiem sojas cīsiņiem pildītu, bet arī ar tiešām redzamiem, sakapātiem gaļas gabaliem iekšā. Tad nu tādu vienu, burciņu limonādes un plānā uz netālo bāņa uzbrauktuvi. Pēc zīmēm sanāk 6 km, taka izmantoju autobusu un divu yuaņu vērtē noķlūstu attiecīgajā vietā. šoferis gan nesaprot kamdēļ man kāpt te ārā, jo zīme rāda ka gājējiem tālāk iet aizliegts... palieku pie sava un neskatoties uz visām zīmēm cenšōs klusi slīdēt garām maksas punktam, esmu gan pamanāms, taču šeit neviens neprotestē.. kā gāju tā aizgāju garām visiem šlagbaumiem. Ticis uz autostrādes, esmu saulē uzkarsis, šodien laiks atkal karsts, nedaudz pa daudz varbūt pat. Taču stopējās veikli un drīzumā jau kondicionētā vēsā Volkswagen traucoties lielā ātrumā vedu ķīniskas runas ar flīžu firmas darboni no Linfen. Kungs ļoti laipns un uz mana jautājuma kur Yunchengā var iegādāt ģitāru atbild ar veiklu rīcību zvanoties kolēģiem, līdz ticis skaidrībā sola mani aizvest uz ģitāru iepirktuvi. Tādā garā, pārsteidzoši daudz runājot ķīniski esam Yunchengā. Šoferis atļaujas pakavēt man laiku ievedot savā veikalā, kur superiekārtotās telpās tieku cienāts ar.. karstu ūdeni. :) Viņiem te tas tā populāri. No maltītes atteicos, kaut kā negribējās, taču godam parakstīju apmēram 10, ar firmas logo rotātas, klades, laikam domātas klientiem, un tagad tur mans autogrāfs... uzreiz vērtība ceļas.Mūzikas instrumentu veikalā, lieti noderēja mans ķīniešu nu jau paziņa, ar kura rūpēm ģitāra, kas maksāja 480 nonāca manā īpašumā pa 420 yuaņiem, komplektā ar visu somu un pāris mediatoriem. Izvēlējos tādu vieglāku un nepārāk lielu spēlinstrumentu, ar domu ka ceļojot būs uz muguras jānes...
PS - šī ģitāra man ir kā dāvana dzimšanas dienā, kas dāvināja, zin. Paldies! :)
Atvadījies dodos pilsētas centra virzienā, pārsteidzošā kārtā atpazīstu tirgu un nu zinu kur jāiet lai iepirktu telti, guļammaisu. Jau zināmajā sporta preču veikalā nācās nedaudz papozēt ar pārdevējām.. sāku jau pierast fotografēties ar visdažādākajiem cilvēkiem.. telts un guļamais gan šomēnes nav pa kabatai, jo ēst ar vel vajag, nu jāskatās, varbūt uz Xiānu aizstopēju kādudien un tur lētāk, taču pagaidām palieku gribot. Tā kā nedēļas nogales plāni ar neskaidri palikuši, kautko jau saštukošu.. Iepircis labs lietas, kā rīvi, diegus, adatas, marķierus un krūzi ar 33. atubusu jau esmu nonācis uz ceļa kas mani sola nogādāt uz Jishanu, šoreiz gan pa īsāko ceļu caur Wanrong. Nostopēts mazs balts ķīniešu auto ar trim fermeriem. Brauc šie līdz Wanrong, taču aizvedīs un lai tik kāpjot iekšā, Daudziem muļķīgiem jāutājumiem par daudz ko nesaprotamu un smejoties esam pi Wanrong kad atteicies no piedāvajuma mani aizvest līdz Jishanai kāpju ārā. A šie prasa naudu... 50 yuaņus.. Viņi tomēr trīs, uz 40 gadiem katrs, viens vel gandrīz pliks izmeties sēž. Neko darīt, saku bu bu bu, rādu ka nopirku šodien ģitāru, bija dārga visu naudu iztērējis un tapēc jau nebraucu ar autobusu, jo nav naudas ne kripatiņas.. skatāmies viens uz otru, mēģinu paskaidrot, ka ar izstieptu īkšķīti pa velti ceļo. Kaut kur bēgt nav jēgas, visur vieni lauki, un naudu dot jau točna netaisos. Saku nav un viss, pagriezos un lēnā garā gar ceļu gāju prom. Cik nopratu šie tik vien nočortojās un aizbrauca pa kreisi uz Wanrongu. Tepat ar autobuss un miera labad, lai šie vel nepārdomā braukt atpakaļ pēc 'savas' naudas, kāpu iekšā un laimīgi esmu atkal skolā.
PS - novēroju, ka ķīnieši mēdz pārvietoties ar moci lielā ātrumā bez ķiveres, baltais cilvēks šādā brīdī vismaz samiegtu acis, taču viņiem tas nav vajadzīgs, jo acis tāpat šauras. Vai sākumā bija šķības acis vai dēļ regulārās acu miegšanas, tās nu kļuvušas šādas? To vajadzētu papētīt :)
Turās!
PS - šī ģitāra man ir kā dāvana dzimšanas dienā, kas dāvināja, zin. Paldies! :)
Atvadījies dodos pilsētas centra virzienā, pārsteidzošā kārtā atpazīstu tirgu un nu zinu kur jāiet lai iepirktu telti, guļammaisu. Jau zināmajā sporta preču veikalā nācās nedaudz papozēt ar pārdevējām.. sāku jau pierast fotografēties ar visdažādākajiem cilvēkiem.. telts un guļamais gan šomēnes nav pa kabatai, jo ēst ar vel vajag, nu jāskatās, varbūt uz Xiānu aizstopēju kādudien un tur lētāk, taču pagaidām palieku gribot. Tā kā nedēļas nogales plāni ar neskaidri palikuši, kautko jau saštukošu.. Iepircis labs lietas, kā rīvi, diegus, adatas, marķierus un krūzi ar 33. atubusu jau esmu nonācis uz ceļa kas mani sola nogādāt uz Jishanu, šoreiz gan pa īsāko ceļu caur Wanrong. Nostopēts mazs balts ķīniešu auto ar trim fermeriem. Brauc šie līdz Wanrong, taču aizvedīs un lai tik kāpjot iekšā, Daudziem muļķīgiem jāutājumiem par daudz ko nesaprotamu un smejoties esam pi Wanrong kad atteicies no piedāvajuma mani aizvest līdz Jishanai kāpju ārā. A šie prasa naudu... 50 yuaņus.. Viņi tomēr trīs, uz 40 gadiem katrs, viens vel gandrīz pliks izmeties sēž. Neko darīt, saku bu bu bu, rādu ka nopirku šodien ģitāru, bija dārga visu naudu iztērējis un tapēc jau nebraucu ar autobusu, jo nav naudas ne kripatiņas.. skatāmies viens uz otru, mēģinu paskaidrot, ka ar izstieptu īkšķīti pa velti ceļo. Kaut kur bēgt nav jēgas, visur vieni lauki, un naudu dot jau točna netaisos. Saku nav un viss, pagriezos un lēnā garā gar ceļu gāju prom. Cik nopratu šie tik vien nočortojās un aizbrauca pa kreisi uz Wanrongu. Tepat ar autobuss un miera labad, lai šie vel nepārdomā braukt atpakaļ pēc 'savas' naudas, kāpu iekšā un laimīgi esmu atkal skolā.
PS - novēroju, ka ķīnieši mēdz pārvietoties ar moci lielā ātrumā bez ķiveres, baltais cilvēks šādā brīdī vismaz samiegtu acis, taču viņiem tas nav vajadzīgs, jo acis tāpat šauras. Vai sākumā bija šķības acis vai dēļ regulārās acu miegšanas, tās nu kļuvušas šādas? To vajadzētu papētīt :)
Turās!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru