1.02
Mostos nedaudz pirms saullēkta.. Debesis līdzīgi kā es gaida rīta saules atnākšanu.. rāmas mierīgas.. Saullēkts debešķīgs. Pirmo reizi Ķīnā redzu sauli lecam jūrā un cik atminos arī Latvijā tā bijis tik vienreiz, bērnībā, Kolkas ragā..
Mierīga jūra šorīt, kurā,par izbrīnu maniem nakts kaimiņiem, tā kārtīgi izpeldos.
„You’re very brave”, sagaida mani krastā. Safotogrāfējamies. Čaļi šodien ceļā uz Sanju, tamdēļ ātri vien sataisās
un dodas braucienā. Es pats vel izlemju pazvilnēt, izžāvēt telti no biezās rīta rasas.
Kā nekā šodien tik vien kā jātiek līdz 70 km attālajai Wanningas pilsētai.
Manu rīta mieru iztraucē netālu dzīvojošais ķīniešu kungs. Draudzīgi rīta sveicieni un saruna noved līdz manai vizītei uz brokastīm kunga mājās. Tur arī tikko kā no studijām Vācijā atgriezies dēls, kurš teicās prast Anglu valodu...hmm, nu galu galā runājām vāciski.. bija pagrūti, bet šo to no skolā dzirdētā saliku kopā un sapratāmies..
Pamielojis ar brokatīm, varu atļauties brokastu aliņu, nospriedu, un sapakojis somas pilsētelē iepauzēju ar gardu rīta padzērienu.
Tagad gan jātiek atpakaļ uz lielceļa kas ir savus 6 km no manas atrašanās vietas. Laiks labs, luste ir un soļos uz priekšu.. Ceļš šaurs un pilns ar tūristu autobusiem.. Pa nopietnam pat nestopēju.. nostaigāju ceļu līdz autobānim, iemalkoju ūdeni dzestrumam un sāku stopēt mašīnas tālāk dienvidu virzienā.
Drīz jau klāt pusdienslaik
s. Veikli nobalsoju mašīnu.. pēc stundas esmu Wanningā. Sazinos ar Xiuminu, meiču, kuru sazināju caur Couchsurfing.org. Īsais brauciens tuktukā un esmu klāt restorānā, paspēju uz pusdienu nobeigumu, kārtīgi saēdos zivju zupu, dārzeņus, komplektā pivcīts ar Xiuminas tēvu un viņadraugiem.. Te būs laba palikšana. J
Naktsmītnē nobāzēju somas, izdušojos un varam doties uz pludmali! Braucam - Xiumina, viņas mazais bračka ar pieklējīgu Angļu valodu, Brālēns ar savu topošo sievu un Es. Līdzi bīča bumba, ūdens kaste, jautras sarunas un fonā dragosta din tei ķīniešu versijas. Super pozitīvi!
Nebraucam uz pilsētas pludmali, bet gan uz 10 km netālo.. krastu, kur dodas vietējie un nav drūzmas.... Paradīze!.. Zils ūdens, silta smiltis neliels līcītis kā no Robinsonu filmām.. Mani šī vieta apbur tiktāl, ka Te pavadīšu vēl 4 dienas, bet pagaidām izlīdzējāmies ar peldi, volejbola uzspēlēšanu un pazvilnēžanu krasta brīzē.
Interesanti, ka meitenes visu laiku slēpās zem saulessargiem. Šeit, Ķīnā nav pieņemts sauļoties,
tieši pretēji, sievietēm iedegums ir
nevēlams.. nu, lai skatās pašas, man patika saulē un iedegums ar pirmās dienas bij patīkams.. :)
Apcie
mojam arī netālo akmeņkrastu, kurš iepīts vietējo foklorā par nogrimušo kuģi un milzu bruņurupučiem, kas iznesa jūrniekus
krastā..
Vakarpusē esam atpakaļ Xiuminas mājīgajā dzīvoklī. Nedaudz atvelkam elpu, jo vēlāk plānnots doties uz KTV, tā teikt moderni atpūsties.
Ap deviņiem nedaudz ieturējušies ar šeit tik ļoti populārajām jūras veltēm sapucējamies un dodamies pilsētā. Tieku pirmo reizi nogaršot svaigu kokosriekstu pienu. Turpat uz ielas atcirstu.. salmiņš iekšā un kā kolas pudeli nesu savu koko.. saldi gards.. lai arī pēcāk gadījās vēl debešķīgāki kokosrieksti, šis ir un palika mans pirmais.
KTV ir, kā jau Ķīnā, visa ģimene, Tēvs, kurš pēc profesijas dakteris, Māte, visa jūrmalas brauciena brigāde, plus dažādi jauni personāži.. bij’ veren jautri, izdziedājāmies, izdancojāmies.. Ar Brālēnu nedaudz aizrāvāmies ar kauliņu dzeramo spēli un galā bijām viegli ‘mīksti’. :))
Nakts ēdiens un vēlais miegs.. nezinu vai bija divi vai trīs pēc pulksteņlaika, bet kautkur ap to laiku devāmies pie miera..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru