otrdiena, 2010. gada 2. marts

1. diena no ...Lejup līdz tropiem, ar telti un stopiem.. jebšu Hainantrips



22.01

Ar vakarā sakrāmētu somu, ceļos ap 8ņiem, lai veikli sapakotu, izžuvušās drēbes. Sarunāju Džeinu, ka aprūpēs manus telpaugus. Viss gatavs ceļam un dodamies stopēt. Sākumā tepat līdz tuvējai Xinjiangai, kur jāsatiek Toms. Laiks neraksturīgi labs, kas rada pozitīvas priekšnojautas visam ceļojumam..

Priekšnojautas neviļ un jau pirmā mašīna stājas, lai runātīga pāra kompānijā nogādātu mani Xinjiangā. Ceļā uz Toma mītni satiekam arī Patriku, kurš tieši brīvlaika ceļa jūtīs uz Siānu, Guangzhou un Taizemi. Novēlam pa veiksmei un turpinam ceļu katrs savā virzienā.

Ar Tomu iemalkojam pa aliņam, tā uz ceļa kāju, jo kolēģis pēcāk dosies uz Pekinu, un nav skaidrības, kad sanāks satikties atkal. Pie viena nedaudz pārkrāmējam manu somu, lai guļammaiss neaizņem lielo vietu somā, ar karabīnes palīdzību piekabinam to ārpusē. Smuki arī izskatās un lieki nevilcinoties dodos tālāk ceļā.

Šodien doma tikt vismaz līdz Zhengzhou, varbūt līdz Wuhanai, kur varētu atpūsties Līvas mītē..

Veiksme, jeb manis tā sauktais, superstopa, stāvoklis turpinās un pirms pusdienslaika jau esmu Sanmenxia. Domu apciemost Tīģeri izjauc, vietējās pamatskolas matemātikas skolotāja, kura, nu ļoti, grib runāties. Tādā garā paēdām pusdienas, nedaudz iepirkos. Bij ok, līdz brīdim, kad viņa sāka stāstīt savu vakarnakts sapni, kurā esot redzēts zilacains jauneklis.. manas acis neesot gluži zilas, taču derēs un tā esot zīme.. karoč kaut kas man tai stāstā nepatika un laika steidzināts atvadijos, lai dotos Luoyangas virzienā.

Šis maksas punkts/uzbrauktuve uz bāņa, jau labi zināms, veiklā solī esmu uz lielceļa un tik pat veikli nostopējas melns Audi. Kā jau daudzi, arī šis šoferis atzīst, ka stājies tik tādēļ, ka esmu ārzemnieks, nu.. prieks ka tā.

Šoferis ar sievu, kura ļoti jautra, ar atbilstošu izskatu – īsa, nedaudz omulīga ar īsiem sīki saskruļotiem matiem, taka Frodo apmēram.. Izlemju doties kopā ar šiem līdz Zhengzhou dižpilsētai un tad skatīs, cik gaišs un vai vērts stopēt tālāk šovakar. Ceļā iepazīstinu ar sevi, un pārsteidzoši veikli, jau minētā kundze, telefonā sāk lasīt informāciju par Latviju. Fakti, gan ir nedaudz novecojuši un dažas ziņas ir dīvainas, taču tas nemazina prieku, dzirdēt, kā ķīnieši lasa un mēģina izrunāt Latviešu standartfrāzes.. :) Īpaši priecīga kundze bija uzzinot, ka sievietes Latvijā vairāk, kā vīriešu un arī prezidente mums daiļā dzimuma.. redz Ķīnā, par Zatleru vel neko nezina :)

Reizē ar saulrietu esmu Zhengzhou, un vedēju mudināts nolemju doties kopā uz viesnīcu, kur pārlaist nakti. Jāatzīst gan ka diezgan uzrāvos, jo, lai arī ar atlaidi, par nummuriņu samaksāju neplānoti daudz... nu varēju jau nemaksāt, būtu uzsaukts, bet es tāds cilvēks, kas tērē kamēr ir, un kad nav tad sāk domāt.. Nospriedu, ka ceļojuma sākumā jāiemaksā nedaudz depozīts, tūrisma dievei, un pēcāk nāks atpakaļ ar uzviju.. un tā arī bija..

Pavakariņojām un tipiski Ķīniešem ap 9 gāja visi gulēt. Tā kā man pirmā reize šai pilsētā, ziņkāres vadīts, līdz pusnaktij izstaigāju naksnīgo pilsētu.. Ja godīgi nekas speciāls, kā jau redzētās daudzās pilsētas... augstceltnes, ielas un krāsainās gaismas, rinķī apkārt. Izlocījis kājas atgriežos savā 17 stāva nummuriņā un liekos uz auss..

Nav komentāru: