3. diena no ...Lejup līdz tropiem, ar telti un stopiem.. jebšu Hainantrips

24.01

Mostamies vienā laikā ar ķiniešiem, kas ap diviem ceļās no diendusiņas.. Diena ne tik saulaina kā gribētos un arī laika prognozes ne pārāk iepriecina.. izskatās, ka līdz pašai Hainan salai, turpmākās dienas būs apmācies un bieži līs..

Brokastīs aizpēdojam līdz Walmart ēdamielai, ieturamies, lai turpinājumā dotos uz kartē sazīmēto Hongshan parku.

Nav īstas skaidrībasm, kas minētajā parkā mūs sagaida, taču zaļā zona izskatās pietiekoši liela.. Sabiedriskā transporta izvizināti, esam pie Hong kalna(shan pa ķīnisko nozīmē kalns), kas tiešām ir neliels paugurs. Priecē arī ieraudzīt visnotaļ augstu pagodu un budistu templi lejpus tās.

Galvenie vārti gan ciet, taču teritorija pārāk liela, lai nevarētu ieiet pa citu ceļu un drīz jau ar skaidrojumiem, ka mēs tik ātri un paskatīties, esam teritorijā, kur acīmredzami tiek veidots tūrisma objekts.. veido statujas, atjauno tempļa ēkas.. šķiet, ka esam trāpījuši pareizajā brīdī, jo domājams ka pēc pāris mēnešiem būs viss gatavs un smuks ar attiecīgu biļešu cenu..

Tikuši iekšā nopriecājamies par puspabeigto parka iekārtojumu un mērķējam uz iepriekš minēto pagodu, kalna virsotnē.. Iegriežamies arī pašā templī, kur ikdienas dzīvi mierīgi ved mūki, smuki dzeltenajās mantijās. Vīraka aromāts un dievu veidoli liek sajusties mierīgi un silti, neskatotoes uz drūmo laiku ārā..

Akmens trepes ved augstāk un drīz jau esam klāt pie septiņstāvu, 43 metru augstās Lingji Ta pagodas. Diemžēl esam ieradušies mirklīti par vēlu.. pulkstens rāda 17:02 un apmeklētājiem durvis slēdz tieši piecos. Darbineki gan vel ir tuvumā un nedaudz samelojot, ka rīt agri jālido uz Pekinu esam iekšā. Mums gan piekodina piecpadsmit minūšu laikā būt atpakaļ lejā, jo citādi varam tikt ieslēgti tornī.., to negribētos tapēc dodam 5 minūtes tikt augšā, 5 - priecāties par pilsētu un tikpat rezervējam lejupkāpienam.

Trepes izrādās superšauras.. dažam omulīgākam tūristam būtu problēmas.. Sienas savus 5 metrus biezas, un arī stap stāviem griesti/grīda pildīta vismaz metru biezumā.. un augšu kāpjot kļūst arvien šaurāks.. šķiet ka ceļot šo būvi 907. gadā vietējie bijuši vel mazāki par mūsdienu ķīniešiem.. izlocamies uzkāpjam un esam augšā. Nedaudz žēl ka laiks apmācies, kas tā jau biezo smoga slāni sķiet nospiedis līdz zemei. Tālu neredz, taču pamanam ka apkārt esošais parks ir visnotaļ neliels mežs, kas varētu būt labs pastaigu placis.

Tikuši lejā nolemjam nedaudz izstaigāt novērotajā dabas zonā.. un liekas nereāli ka, gandrīz kā, pašā milijonu pilsētas centrā var atrast tik neaizskartu vietu. Takas ved gar un caur senajām tempļa sienām, kas, nonākot dziļāk kokos, noslāpē arī pilsētas radītos trokšņus. Gaiss dzestrs.. perfekta vieta, kur nāktu ja būtu šaipusē jāpavada ilgāks laika sprīdis. Pulkstenis velk uz vakaru un arī tumsa sāk tīties ap joprojām, šķietami nebeidzamo, koku stumbriem.. esam iebriduši. Nu tā, ka zinam, kur atrodamies un uz kuru pusi kas, taču esam tik tālu iegājuši teritorijā, ka nu vajadzīgajā virzienā ir nepārvarami kieģeļu vaļņi, kuri vijās dažādos virzienos caur teritorijai.. doties atpakaļ kā nācām, šķiet pārāk liels loks.. ejam vien tālāk, gar sētu un gandrīz jau melnā tumsā iznākam atpakaļ pie tempļa, protams, nu jau no otras puses. Vispār forši, man patika, nu tā, ka nebiju gaidījis ko šādu te lielpilsētas sirdī.

Vedot ceļu lejup vēlreiz satopam salkano vīraka aromātu, kas papildināts ar skanīgo manrtu un zvanu skaņām rada budismīgi laimīgu noskaņu, ka pat negribas doties atpakaļ pilsētā..

Bet vajag. Pavisam veikli vel iebridu svaigā cementā.. tuvējais strādnieks šķiet to jau nojauta, jo tumsā ar līdzināmo dēli bija klāt pirms es vel paspēju nočortoties. Nu neko.. turpināju ceļu ar kreiso boti jau nedaudz pelēcīgā tonī.

Nedaudz pa pilsētas mirgojoši krāsainajām ielām, caur debesskrāpju zili oranžajiem siluetiem dodamies atpakaļ uz mītni.

Dzīvoklītī, aiztapsējot logus, veicam uzlabojumus ķīniešu siltumizolācijā, kas principā te neeksistē. Labs darbs, kas padarīts un nu dodamies pie miega.. Tas gan negarantē aizmigšanu, jo līdzīgi, kā vakar sarunas ievilkās līdz vairāk rītam kā vakaram.. man jau nekas, tik Līvai uz darbu 6 celties...