ceturtdiena, 2010. gada 18. marts

7. diena no ...Lejup līdz tropiem, ar telti un stopiem.. jebšu Hainantrips

28.01

Rīts modina ap pussešiem ar lietus dušu, kura esot teltī izklausās draudīgāka kā ir un tamdēļ rada nelāgas aizdomas par ārā notiekošo. Pievilcis kājas tuvāk dodos neilgā rīta miegā, lai mostos pirms septiņiem un pakotos ceļam.

Video

Kā jau nojaušams ārpusē telts un, apkārt esošā, līdz celim garā zāle slapja. Negribīgi taču iedvesis pozitīvas domas raušos ārpusē, sapakoju slapjo telti un uzrotītām biksēm brienu uz bāņa stopēt.

Vel esot rīta krēslai gar uzbrauktuves malu sasniedzu stopēšanas punktu. Nedaudz pat līņā un miglā redzamība savi 100 metri, ne vairāk.. Tā teikt nelabvēlīgi apstākļi stopēšanai, bet esmu taču Ķīnā un pēc 10 miegainām stpēšanas minūtēm esmu siltā Chevrolet, turīga jaunieša un viņa dāmas kompānijā.

Tālu gan nebrauc, apmēram 15 km taču brauciens ievilkās, dēļ sastrēguma. Pusstundu nosēdējuši propkā sasniedzam notikuma vietu, kur fūre ietriekusies nožogojuma betona malā. Kabīne pasažiera pusē samīcīta pilnībā, un uz asfalta guļ līķis.. neapsegts.. njā.. Ķīna.

Mans šoferis sabijās, ka ķērās pie sirds.. visu turpmāko ceļu teica ka uztraucies un nobijies.

Neomulīgi arī man, piedomājot vel ka tādā pašā fūrē vakar es pavadīju 23 stundas.

Izlaists norunātajā uzbrauktuvē stopēju tālāk un lai arī laiks viegli lietains, neceļās roka, stopēt fūres..

Par laimi iet veikli un 4 netālu braucienu kombinācijā esmu nokļuvis Enpingas pilsētā. Tieši kā pusdienlaiks un prātu priecīgu dara saulainais laiks šaipusē. Uzmeklēju, ieturos ar nūeļzupu. Veikalā iepircis pirmās nepieciešamības preces, kā tualetes papīru, ziepes, alu, cepumus un atpūšos tuvējā bulku bodē.

Video

Tualetes meklējumos netīšām trāpiju bērēs.. Domāju bāc, kas man šodiem ar tiem miroņiem..

Galu galā, atpūties un pilnu punci dodos stopēt.

Video

Še caurlaidē, gan ļoti kārtīgs sava darba darītājs, un lai sasniegtu kāroto stopēšanas punktu uz bāņa, nākas iet neliels loks, caur pagalmiem un vistām, plusā vel kāpjot pāri sētai.

Nu nekas, pats priecīgs un jūtos labi, ka tā apgājis apkārt.. Pāraunu tīru kārtu, sasienu matus un atkal ar izstieptu īkšķi uz ceļa.

Video

..un drīz jau citā vietā, savus 40 km tālāk, bildēju fermerus, kuri ar ne mazāku iznteresi pēta mani, augšpus lielceļam.

Esmu saguris no ceļa, gribas ātrak tikt tropos, lai var atslēgties no pasaules un nomesties uz pāris dienām padzīvot siltā dabā..

Vel gan ceļš jāveic, un šos atlikušos 350 km līdz Hianan salas pievārtei veicu ar Dou kunga gādību.

Noklausijies manu stāstu un plānus, šis acīmredzami turīgais kungs, paziņoja, ka viņa pienākums ir man palīdzēt un parūpēties par manu labklājību. Un arī rūpējas, ne tikai solija. Pēc neilga brīža man jau bija rezervēta viesnīca Zhanjiangas pilsētā. Perfekti J

Sākumā gan jādodas uz restorānu pavakariņot.

Īsti nesapratu pārejo divu, mašīnas pasažieru būtību, jo viņi līdzīgi kā es par neko neuztraucās, un manis kopā pabūto laiku atpūtās uz Šofera rēķina.

Vakariņas uz urrā.. galvenais uzsvars uz jūras veltēm, kas te piekrastē populāri un arī gardi. Protams arī alutiņš un jautrās runas. Visu starpā biju galvenais vakara temats, kā mani še dēvēja - Wu laoshi (skolotājs U).

Paēdies un padzēries aizvedu mantas uz viesnīcu, lai turpinātu vakara peidzīvojumus pilsētā. Biedri nemācēja paskaidrot kur dodamies, tik teica ka svarīgi un interesanti būšot.

Un bija, jo nokļuvuši centrā pa lēta hosteļa trepītēm devāmies uz mazu dienasgaismas lampas apspīdētu izstabiņu, kur mūs sagaidīja divi viltīga paskata ķīnieši.

Kā izrādās, Dou kungs kolekcionē senlietas un šeit ir pārdošanā trīs apzeltītas apmēram 80 cm austas sēdošās Budas statujas.. Pēc stāsta 130 gadus vecas, nesen atrastas/nozagtas Henanas provincē.

Viens no viltniekiem runīgais un emocionālais, kurš daudz runā un plātās, cenšas pārliecināt par vērtību un cenu. Otrs maziņš un sarāvies.. vislaik uztraukti smaida un regulāri visiem piekrīt.. arī man, lai gan bijs skiadrs ka viņš nesaprata ko es saku.. bija grūti noturēties, lai nesmietos, taču godam izturēju.

Jā, es biju ārzemju speciālists, kas pakasot ar atslēgu statujas iekšpusē šaubīgi grozu galvu un runā svešā mēlē..

Cena bij’ 60 000 yuaņi par visām trim..

Šķiet ka maniem paziņām šī nav pirmā reize šādi tirgoties un netipiski ķīniešu modei, viņi nekaulējās, atstāja neticīgu iespaidu un uzaicināja rīt pusdienās abus viltīgos.

Ap 11tiem biju atpakaļ viesnīcā.. Uzcēlu telti žāvēties, nopriecājos par izdevušos dienu un devos pie miega.

Turās!

1 komentārs:

Anonīms teica...

japarbauda:)