sestdiena, 2010. gada 6. marts

5. diena no ...Lejup līdz tropiem, ar telti un stopiem.. jebšu Hainantrips

26.01

Ceļos laicīgi, lai pēc 7ņiem, dotos ceļā. Reizē ar Līvu atvados no dzīvokļīša un kopīgā solī sasniedzam autobusa pieturu, kur tālāk katrs savās gaitās.

Autobuss ved līdz zināmajam Dzeltenajam tornim, tālāk nojausmas par maršrutu nav, taču ceru ka tikšu dienvidu virzienā, lai varētu stopēt uz Guangzhou.

Nedaudz nenovērtēju autobusa pieturu atrašanās vietas un nu jau traucos pāri tiltam nepareizajā virzienā, arī šoferis pavisam sadusmoja mani, jo stāvot sastrēguma malējā joslā nevar mani izlaist, vel tuvējā tilta pusē.. kā tā var! Es taču esmu ārzemnieks! :D

Lai vai kā, jau pat pēc aivadīšanās no autobusa, neraksturīgi ilgi nācās atgūt pozitīvo garstāvokli. Taču nonācis tilta neīstajā galā nedaudz paveros apkārt un saprotu ka nav tik traki.. laiks smuks, pamanu ka netālu gumijlekšanas iespējas, kuras šoreiz arī atstāju vien kā iespējas. Tuvumā arī āra ūdens atraksciju parks un boulings.. Iegriežoties Wuhan vēl reizi, te būtu ko darīt :)

Joprojām nedaudz dusmīgs uz sabierisko autobusu šoferiem, nolemju doties pār slaveno tiltu ar kājām. Šis tilts ir pirmais lielceļa/vilciena tilts pār Janzi upi, kas uzcelts 1957. gadā savienoja ne vien Wuhanas daļas, bet arī pavēra daudz ātraku ceļu kravu transportam, savienojot Ķīnas ziemeļus un dienvidus.

Video

Ticis atpakaļ Wuchang pusē turpinu ceļu kājām. Apsvēcinos ar ikrīta vingrotājiem pie bodēm un uzņēmumiem.. Caur parkiem, pagalmiem, gar ceļiem, krustojumiem, ezeriem un krūmājiem eju tālāk dienvidu virzienā.. Kā jau zināms Wuhana, pilsēta lielā un gājiens ārpus pilsētas no centra sanāca ap 20 km, un uz pusdienslaiku biju ticis līdz puslīdz pieņemamai vietai stopēt. Man patīk staigāt.. un, jo tālāk iet, jo grūtāk apstāties un ņemt transportu, jo tad pa veltu būtu nācis.

Pa ceļam ieturējies ar neredzētiem gardumiem, esmu priecīgs taču jāatzīst ka arī noguris..

Pie lielceļa stopējas joprojām veikli, un divu kungu pavadībā nokļūstu netālu līdz gandrīz pavisam labai stopēšanas vietai, kur ceļš pievienojas lielajam bānim, kas ved no Zhengzhou uz Guangzhou.. Še mašīnā tiku ieguvis detalizētāku ceļu atlasu, kurš pēc šoferu domām man noderētu vairāk kā viņiem. Negāju oponāt un ar krāsaini košo karšu grāmatu rokās turpināju 2 km ceļu līdz minētajam lielceļu savienojumam..

Mašīnu daudz, pat nedaudz pa daudz, itsevišķi fūres, kas gar malējo joslu sedz skatu visām labajām mašīnām, kuras ceru nostopēt.. Taču nevajag jau daudz mašīnu, vajag vienu, kura drīz vien piestāja.. piestāja gan savus 500m uz priekšu un stāvēja ceļa malā.. Nodomāju, ka šodien staigāt esmu ietrenējies tad jau varētu veiklā solī piečāpot klāt, kamēr vel ir..

Kā izrādās, simpātiska meiča, pa telefonu runājas. Un, lai arī ir nedaudz pārsetigta, mani ieraugot, atbrīvo blakussēdētāja vietu no kosmētikas, gardumiem un citām dzīves nepieciešamībām, lai varu sēsties.

Esmu atkal ceļā, turpmākās divas stundas labā kopānijā runājoties ar Liu, kura pērn absolvējusi augstskolu un nu darbojas alus biznesā. Pa ceļam tiku piebarots ar saldumiem un spirdzinošiem dzērieniem.. alus gan mašīnā nebija. :)

Jāpiebilst ka šī bija pirmā reize Ķīnā, kad nostopēta viena pati daiļā dzimuma pārstāve..

Galu galā vel paspēju aizmirst karti mašīnā, kas rezultējās pēc īsa brīža atkalredzoties un saņemt karti ar vizītkarti bonusā.

Laiks rit uz priekšu un ir paspējis apmākties, pat viegls lietutiņš, kas nesola neko labu stopējot.. Še nu pieņemu, kā vēlāk izrādās, veiksmīgu lēmumu, stopēt arī gliemežus, kuros gan var nobraukt lielas distances, taču ātrums svārstās no 30 līdz 70 km/h.

Un tieši pirms lietus sākšanās nostopējas metāla trošu vedējs, kas balstās uz 36 riepām, taka liels un smags.. Kabīnē kā jau ierasts fūrēs divi kungi. Valoda gan šoreiz tikai ķīniskā, taču ir ok.. Kā noskaidrojas brauciens ved tieši uz Guangzhou, kur gan nonāksim pēc 23 stundām.

Ņemot vērā, ka visnotaļ auksts un lietains, teltī gulēt varētu būt vēsi, tamdēļ esmu pavisam priecīgs pamanot divas lāviņas kabīnē.

Pavakariņojuši atpūtas bāzē turpinam ceļu naktī. Prieks ka viena lāviņa tiek rezervēta man, kur varu doties kārtīgā nakts guļā.

Mana pirmā nakts fūrē.. ar nav slikti :)

Nav komentāru: