2. diena no ...Lejup līdz tropiem, ar telti un stopiem.. jebšu Hainantrips

23.01

Rīts modina agri, pirms 7ņiem.. Lai arī nav gulēts pārāk daudz, jūtos možš un domās jau esmu ceļā, lai šodien sasniegtu Wuhanu.

Sātīgi pabrokastojis un sataisījies ceļam, ar vakardienas šofera gādību, esmu iesēdināts nezināmā mašīnā, kas solās izvest mani ārpus pilsētas, kur varēšot veikli stopēt.. Kā izrādās tiku nogādāts līdz lidostai, kas ļoti labi, jo virziens īstais un nu jau atkal esmu uz lielceļa ar pacelto īkšķi.

Arī šodien stopēšanas fortūna ar mani, un drīz vien, kopā ar vietējiem policistiem traucos dienvidu virzienā. Uzzinot manus plānus stopēt līdz Wuhanai, menti ir sajūsmā, un pat mēģina apturēt priekš manis mašīnas. Labākāis, ka viņi ta kā medīdami apdzina visātrāk braucošos auto, lika tām stāties un prasīja vai nebrauc līdz Wuhanai. Interesanti.. brīžos, kad viņi atstāja mašīnu, man blakus uz aizmugurējā sēdekļa mierīgi gulēja josta ar ieroci.. laikam neizskatījos bīstams, bet teorētiski... Njā Ķīna.

Diemžēl trīs lozes(noturētās mašīnas) bija tukšās un pēc maniem skaidrojumiem, ka gan jau pats tikšu galā, pie attiecīgās nobrauktuves atvadījos no labsirdīgajiem policistu kungiem.

Turpinājums, balti pūkainā, fake taksī, kur gan uzreiz pateicu, ka stopēju un nemaksāšu.. šoferis nedaudz apdomājās, paskatijās caur pieri un teica, lai sēžos vien iekšā.. Šis vīrs gan nebija tas aktīvākais sarunu biedrs, taču atvest atveda un biju pat priecīgs, ka nav kārtējo reizi viss jāstāsta..

Tādā garā esmu šodien veicis 104 km un esmu Xuchangas tuvumā. Pulkstenis vel agrs un šķiet ka nebūs problēma sasniegt Wuhanu pavisam laicīgi. Turpmākās 3 stundas pavadīju, jaukas ģimenītes kompānijā. Interesanti, ka pie stūres sieva, blakus – 5gadīgā meitiņā un vīrs izlaidies uz aizmugurējā sēdekļa.. Protams atradās vieta arī man.. Šis kungs, pēc profesijas elektriķis zināja Latviju, un arī pārejās Baltijas valstis, kas ir visnotaļ retums Ķīnas darbaļaudīm.. Prieks man, un prieks arī 5 gadīgajai meitiņai, kura cītīgi man mācija dziedāt ķīniešu dziesmas.. galu galā tiku atzīts par labu skolnieku un netālu no Henanas un Hubei provinču robežas tiku izlaists bāņu krustā..

Kā jau ierasts, nedaudz pastaigāju vajadzīgajā virzienā līdz uzbrauktuvei, kur labāk ķertos mašīnas.. Ceļā nedaudz aizrāvos ar veiksmes putnu fotogrāfēšanu.. notiesāju viesnīcas brokastīs paņemtos gardumus.. (no rīta ar vakarējo paziņu gājām brokastot, nu taka zviedru galds viesnīcā, sarunājām un veikli pamanījāmies salasīt gardumus man līdzi arī ceļam :)) un nonācis skaistā vietā, ezera un lauku māju tiešā tuvumā, atsāku stopēšanu..

Video

Jāpiemin, ka šai vietā pavadīju visnotaļ ilgu laiku – savas 45 minūtes līdz nostopējās melnais VW džips un divu biznesa cilvēku kompānijā devos gandrīz taisnā ceļā uz Wuhanu. Gandrīz taisnā, jo iebraucām vel papusdienot atpūtas stacijā..

Svarīgākais no abiem bosiem ļoti nopietni vēlējās mani nolīgt par savu Angļu valodas pasniedzēju.. maksāšot vairāk un viss nodrošināts augstākajā līmenī.. lieta gan, ka viņš no Anhui provinces, kas ir nedaudz tālu un es. kā godīgs cilvēks, plānoju nostrādāt savu līgumu līdz vasarai un tad jau var skatīties.. Nedaudz šķērmi ap dūšu gandrīz palika, jo redzot, ka man garšo apceptā cūkgaļa, tika momentā psūtīta vēlviena porcija.. un līdzīgi, kā mana vecmamma, man mēdz krāmēt ēdamo uz šķīvja arī Ma kungs, nedaudz pārlieki rupējās par manu labklājību. IR grūti ķīniešiem atteikt, jo atteikums bieži ir saprasts kā ielūgums utml..

Bet viss kārtībā un ap puspieciem bijām jau gaidītās lielpilsētas peivārtē. Nedaudz gan sanāca maldīties, un šoferis ļoti atvainodamies, ka laika trūkuma dēļ nevarēs mani aizvizināt līdz Līvas mītnei, izlaida mani pie slavenā Dzeltenā dzērves torņa, Wuchang(Wuhana sastāv no trim daļām Haikou, Wuchang un Hanyang) sirdī.

Ceļā jau sakontaktējies ar Līvu un, atvadījies no vedējiem, droši kāpju norādītajā autobusā, lai drīzumā uz pāris dienām nobāzētos exkursabiedrenes mājīgajā dzīvoklītī.

Vieglums plecos un smaids sejā, noliekot somu aiz aizvērtām durvīm. Lai arī daudz nav sanācis staigāt šodien, tomēr somā savi 15 kg ir un ērtāk tomēr ir bez.

Nedaudz atpūšos un izštukojam doties, izstaigāt Wuchang labākos rajonus.. Trāpīgi, ka autobuss mainījis maršrtutus un nonākam ne tur kur gribējām, taču arī nav slikti, vel nedaudz pabraukājamies, izstaigājam, gardumu šķērsielā ieturamies ar ķīniešu vakariņām un lēnā garā dodamies atpakaļ uz dzīvoklīti.

Ar un par stāstiem, domām un idejām aizrunājamies līdz 5 rītā.. labi ka rīt nekur nav jāsteidzas un var kārtīgi izgulēties..